21 - 07 - 2019
RADIO MARIJA LATVIJA

 Klausies radio datorā -
spied pogu zemāk redzamajā atskaņotājā!

Multimēdijas
Pr. A. Solims

Pr. A. Solims

Piektdiena, 19 Jūlijs 2019 08:02

Mūžībā aizsaukts tēvs Jāzeps Sitnieks

 

              Mūžībā devies tēvs Jāzeps Sitnieks MIC

                

                

      Ar skumjām paziņojam, ka šī gada 19. jūlijā Daugavpilī agri no rīta devies mūžībā tēvs Jāzeps Sitnieks MIC, mariāņu kongregācijas loceklis un Daugavpils Jēzus Sirds draudzes priesteris.

      Tēvs Jāzeps Sitnieks dzimis 1937.g. 11. februārī Rimšānos, Krāslavas novadā. Pēc skolas beigšanas dienēja armijā, vēlāk studēja Mākslas akadēmijā un strādāja par māksliniecisko redaktoru Rīgas kinostudijā un izdevniecībā „Zvaigzne”.

     Iepazinies ar tēvu Viktoru Pentjušu MIC, jau brieduma gados atklāja sevī aicinājumu uz priesterību un klostera dzīvi. Pirmos klostera svētsolījumus salika 1988. gadā, bet mūža solījumus deva 1991.gadā. Tajā pat laikā beidza studijas Rīgas Garīgajā seminārā un tika ordinēts par priesteri 1993.g. 13. jūnijā.

      Kā prāvests kalpoja Jūrmalas draudzēs un Viļānu draudzē, pildīja klostera priekšnieka un mariāņu kongregācijas Latvijas vikariāta priekšnieka pienākumus. Svarīgs kalpojums bija 2010.-2013. gadā, kad viņš tika nominēts par Rīgas Garīgā semināra garīgo tēvu. Pēdējus gadus kalpoja Daugavpils Jēzus Sirds draudzē, līdz pēdējai dienai pildot priestera pienākumus.

       Atvadīšanas no tēva Jāzepa Sitnieka MIC notiks Viļānu katoļu baznīcā pirmdien, 22.jūlijā, plkst. 11.00, pēc Svētās Mises viņa miesas tiks guldītas tēvu mariāņu kapos pie baznīcas.

       Mūžīgo mieru dāvā viņam, Kungs!

Pārpublicēts no katolis.lv

 

Svētdiena, 29 Aprīlis 2018 13:55

Visvecākais Latvijas priesteris mūžībā

Visvecākais Latvijas priesteris Aleksandrs Madelāns mūžībā

 madelana jubileja9   Copy

      10. martā plkst. 7.30 mūžībā devies ilggadējais Daugavpils dekāns priesteris Aleksandrs Madelāns. Pirms piecām dienām viņam apritēja 93 gadi. Izvadīšana notiks otrdien, 13. martā, plkst. 11 no Daugavpils Sv. Pētera ķēdēs baznīcas.

       Aleksandrs Madelāns ir dzimis 1925. gada 5. martā Aglonas pagasta Skuju sādžā. Uzaudzis lielā katoliskā ģimenē, kur bija četri dēli un divas meitas. Vecāki nodarbojās ar lauksaimniecību. Vispirms viņš pabeidza Aizpuriešu 4-klasīgo pamatskolu, kas atradās tēva mājās Skuju sādžā, vēlāk divus gadus turpināja mācības Somersetas sešklasīgajā pamatskolā. Tad iestājās Aglonas ģimnāzijā otrajā sagatavošanas klasē, no kurienes 1944. gadā tika iesaukts Sarkanarmijas 123. pulka 43. latviešu gvardes divīzijā. 1944. gada oktobrī frontē viņš tika ievainots un aizsūtīts uz kara hospitāli Kostromas apgabala Galičas pilsētā. 1945. gada aprīlī atgriezās mājās kā otrās grupas invalīds. Pēc kara A. Madelāns pabeidza 12. klasi Aglonas vidusskolā un 1946.gadā iestājās Rīgas Garīgajā seminārā.

       1949. gada 18. septembrī viņš tika iesvētīts par priesteri. Bīskaps P. Strods nozīmēja A. Madelānu par vikāru Rīgas Sv. Alberta draudzē. 1953. gadā pēc bīskapa V. Zontaka apcietināšanas A. Madelānu nozīmēja par prāvestu Sv. Jēkaba katedrālē Rīgā, bet 1954. gada 12. janvārī LPSR Ministru Padomes Reliģijas kultu lietu padomes pilnvarotais aizliedza viņam darboties katedrālē, motivējot ar to, ka viņš ir pārāk jauns. A. Madelāns tika nosūtīts atpakaļ uz Sv. Alberta baznīcu, kur draudzes locekļu vidū iemantoja lielu autoritāti, tika uzskatīts par labāko sprediķotāju, lielā skaitā pulcēja jaunatni. Tāpēc valsts drošības komiteja uzsāka viņa vajāšanu. Kad A. Madelāns nepakļāvās čekas piedāvājumam sadarboties, viņam tika aizliegts pildīt priestera pienākumus, tika aprakstīta manta, uzlikti nesamērīgi lieli nodokļi. Taču tas nesalauza jaunā priestera ne garīgo, ne latvisko pārliecību. Administrators Julians Začests panāca priestera reģistrācijas atjaunošanu un A. Madelānu nozīmēja Grīvas draudzē par prāvestu un dekānu.

        20 gadus – no 1960. līdz 1980. gadam – viņš darbojās Grīvas draudzē, vienlaikus apkalpojot arī Zemgales un Demenes draudzes. 1980. gadā, kad nomira Krāslavas draudzes dekāns J. Samušs, A. Madelāns tika nozīmēts kā dekāns darbā uz Krāslavu. Bet 1980. gada 6. novembrī pēc Daugavpils dekāna J. Vizuļa nāves A. Madelāns saņēma nozīmējumu darbā par Daugavpils Sv. Pētera draudzes dekānu, kur kalpoja līdz pat mūža nogalei.

       2009. gadā Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu draudzes dekāns un prāvests A. Madelāns par nopelniem Latvijas labā saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

       A. Madelāns intervijā 2007. gadā atzina, ka dzīves posms Rīgas Sv. Alberta draudzē viņam ir iespiedies atmiņā visvairāk. Viņš stāstīja: „Vienā ielas pusē bija Alberta baznīca, bet otrā – Stradiņa slimnīca, kur no visas Latvijas, arī no Latgales, tika savesti slimnieki. Kādā reizē plkst. 1 naktī pie durvīm klauvēja māsiņa un lūdza atnākt pie kāda cilvēka, kas ir atvests no Varakļāniem un nedod mieru, lūdzot, lai viņam sagādā priesteri. Tāpat atceros kādu reizi, kad devos uz pansionātu, kas bija ierīkots tagadējās Katoļu ģimnāzijas, bijušā Garīgā semināra namā. Pieci cilvēki bija lūguši atnākt un pieņemt viņu Lieldienu grēksūdzi. Tomēr man neatļāva to darīt. Gāja man līdzi un jautāja pansionāta iemītniekiem, kurš ir lūdzis priesterim atnākt. Un cilvēki atsaucās: Es! Es! Es aicināju! Tas mani tik ļoti aizkustināja, ka, ejot ar to sakramentu atpakaļ uz mājām, raudāju. No prieka raudāju. Nevis par to, ka man neatļāva pieņemt grēksūdzes, bet no prieka, ka šie cilvēki nenobijās un atzina, ka ir lūguši atnākt priesterim. Šādas situācijas, kad neielaida pie slimnieka, atkārtojās diezgan bieži. Mums baznīcā bija tāda kārtība, ka jāstaigā sutanās. Tad es jautāju bīskapam Strodam, kas ir svarīgāk – tērps vai apkalpošana. Ja es eju privātā tērpā, tad varu tikt pie cilvēkiem, bet ja sutanā, tad mani nelaiž. Bīskaps man atbildēja: „Kā variet, tā dariet!” Tā arī darīju. Gāju arī naktī. Un visi bija apkalpoti.”

       Jautāts, ko nozīmē būt priesterim, A. Madelāns teica: „Tas nozīmē mīlēt Dievu un kalpot cilvēkiem. Tajā ir viss ietverts. Vai diena, vai nakts, ja tiku lūgts pie slimā, nevienam neatteicu, visus apkalpoju. Man ir gandarījums, ka dzīve ir piepildīta ar darbu.”

      Daugavpils Sv. Pētera draudzē A. Madelāna kalpošanas laikā ir dzimuši astoņi paaicinājumi uz priesterību. Jautāts, vai ir kaut kas tāds, ko var darīt, lai paaicinājumu būtu vairāk, A. Madelāns saka: „Tā kā mūsu baznīcu 1974. gadā vēlējās iznīcināt, mirušais dekāns Vizulis sāka katru rītu skaitīt Rožukroni, un tas tiek darīts līdz pat šodienai. Mans biktskrēsls ir turpat līdzās, kur sievietes skaita Rožukroni, un es dzirdu, kā katru rītu viņas lūdzās par paaicinājumu uz priesterību. Ko tad vēl citu varētu darīt? Nu, vēl arī paša priestera darbība – kā viņš izpilda savus pienākumus, kā sagatavo sprediķus, kā izturas pret cilvēkiem. Svarīgs ir priestera piemērs. Tas ko runā, ir viens, bet darbi ir tie, kas aizrauj.”

       A. Madelāns sarunā vairākkārt uzsvēra, ka jūt ārkārtīgi lielu vēlmi izmantot atlikušos dzīves gadus, lai vēl kalpotu – Dievam un cilvēkiem. Tieši tas viņam sagādāja vislielāko prieku un gandarījumu. Arī skaidrojot celibāta nozīmi priestera dzīvē, viņš uzsvēra to, ka, būdams bez sievas un bērniem, viņš varēja pilnībā nodoties kalpošanai cilvēkiem – gan dienā, gan naktī, gan laikā, gan nelaikā. Visi draudzes locekļi priesterim bija kā ģimenes locekļi, katram viņš juta līdzi, tāpēc vientulību nepiedzīvoja. Brīžos, kad bija viens pats, viņš devās uz baznīcu, nometās ceļos tabernākula priekšā un sarunājās ar Dievu.

        Ar savu darbu viņš ir vēlējies saglabāt cilvēkos ticību un palīdzēt viņiem ieraudzīt dzīves mērķi – ka ar to, ka esi paēdis, apģērbies un izgulējies, nepietiek. Dekāns A. Madelāns par savas dzīves mērķis teica: „Darīt to, kas derīgs mūžībai.”

        Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam!

        Pārpublicēts no LRKB IC  (katolis.lv)

Svētdiena, 12 Novembris 2017 06:34

Mises plebānijā

Uzmanību!!!

       Sakarā ar neiespēju izmantot dievnamu dievkalpojumiem dotajā brīdī, sv. Mises darbdienās un svētdienās tiek svinētas blakus esošajā draudzes mājā 2. stāvā sv. Krusta kapelā ierastajos laikos.

        Atvainojamies par sagādātajām neērtībām un paldies par Jūsu izpratni un lūgšanu atbalstu!

Trešdiena, 12 Jūlijs 2017 02:42

Noslēdzies pr. Mariana Daļecka krusta ceļš

Noslēdzies priestera Mariana Daļecka krusta ceļš

Marians

    26.02. pl. 15:15, Dieva Žēlsirdības stundā, kurā ticīgā tauta dievbijīgi lūdzas Dieva Žēlsirdības kronīti par godu Kristus nāves stundas piemiņai, mūsu mīļais Radītājs noslēdza sava uzticīgā kalpa priestera Mariana Daļecka dzīves krusta ceļu, paņemdams viņa vienkāršo un skaisto dvēselīti savās debesu mājās. Tajā stundā es celebrēju sv. Misi Madlienas pansionātā, kā parasti mēneša 4. svētdienā. Interesanta šķiet šī sagadīšanās, kad reāli nekad nelietoju savu mobilo telefonu dievkalpojuma laikā, jo turu to vienmēr izslēgtu jakas kabatā. Šoreiz tas palika bikšu kabatā, un, pašam nesaprotot kāpēc, radās vēlme Mises beigās to iedot ministrantam, lai uzņemtu dažas bildes no dievkalpojuma ar mīļajiem pansionāta cilvēciņiem, dažus no kuriem bieži vien jau neredzu nākamajā dievkalpojumā pēc mēneša, kad Kungs kādu jau būs pasaucis pie sevis mūžībā... Un tā ministrants man pienes mobilo telefonu biķera purifikācijas laikā un rāda, ka ir kāds zvans. Es paskatījos un ieraudzīju Krāslavas prāvesta Voroņecka zvanu, uz kuru, protams, neatbildēju. Tikai aizdomājos, sakarā ar ko šis zvans varētu būt. Tad tam uzreiz sekoja onkuļa pr. Oļģerta Daļecka zvans... Un tad sv. Gars man sirdī iečukstēja, ka ir miris mans mīļotais ojčeņka pr. Marians Daļeckis. Es to uzreiz pavēstīju mazajai "draudzītei" un izņēmuma kārtā atļāvos pārzvanīt pr. Voroņeckim, kuru izdevās sazvanīt un saņemt šo apstiprinājuma sēru vēsti par pr. Mariana nāvi. Pirmā doma bija, ka Kungs ir noslēdzis sava uzticīgā kalpa golgātas ceļu, ko viņš pazemīgi bija gājis šo pēdējo gadu, smagi ciezdams no ļaunās vēža slimības. Ļoti gribējās vēl paspēt upurēt kaut pēdējo Mises lūgšanu par onkuļa dvēselīti, ko arī Dievišķā Apredzība man atļāva. Aizlūdzām no sirds ar pansionāta draudzīti par pr. Marianu, lai Labais Jēzus ir viņa vislielākais atalgojums debesu priesteru saimē. Vajadzēja pabeigt apkalpot pēc Mises vēl 8 guļošos pansionāta cilvēciņus, kad varēju sazvanīties ar mirušā priestera brāli onkuli Oļģertu Daļecki.

      Padomāju, ka cik liela ir Dieva Žēlsirdība, kas aicināja pr. Mariana dvēselīti atstāt savu slimības izmocīto miesas mājokli tieši Kunga dienā un Kristus nāves stundā. Vasarā, uzzinādams par pr. Mariana ļauno slimību, apmeklēju viņu Gaiļezera onkoloģiskajā slimnīcā, kur redzēju viņa ciešanu skarto un pārveidoto ķermeni, bet apbrīnoju viņa mieru un samierinātību ar savu likteni, ko viņš bija pieņēmis, teikdams: "Ko Dievs ir devis, to mums ir jāpieņem. Nekas, uz visu Dieva griba!" Lūk, cerības un paļāvības uz Kunga palīdzību pilni vārdi, Kristus uzticīgā kalpa cienīgi vārdi, kuri man atgādināja mana mīļotā brāļa pr. Artūra Krištapoviča pirmsnāves mierpilnus vārdus "Kā būs, tā būs, lai notiek Dieva griba". Mēs ļoti lūdzāmies ar mammu un Lielvārdes draudzi par pr. Mariana veselību. Un Dievs uz kādu laiku pagarināja sava kalpa kalpošanas laiku, ļaudams viņam vēl apkalpot savu mīļoto Piedrujas draudzi, kurā viņš nokalpoja no saviem Priesterības 40,9 gadiem gandrīz 30 gadus (ar nelieliem pārtraukumiem).  Sastapu viņu vēl gan Aglonā 15.08., gan Ilūkstē pr. Jāņa Krapāna bērēs, klusumā pateikdamies Kungam, ka nu onkulim ir nedaudz labāk. Tomēr ļaunā slimība pēc zināma laika sāka progresēt, un viņa slimību krusts kļuva arvien smagāks, neļaudams beigās vairs nostāvēt pie Kunga altāra, kad nācās pāriet vairāk uz gultas režīmu. Atkal slimnīcas, atkal ārstu mēģinājumi ko palīdzēt, bet Kristus izvēlējās tieši pr. Marianu par sava atpestīšanas smagā darba un Krusta ceļa Sīmani no Piedrujas, lai kopā ar Jēzu nestu šo ciešanu krustu. Kad pr. Marians man piezvanīja, lai apsveiktu ar Kristus Piedzimšanu, viņš pateica, ka savu Ganiņu Misi viņš svinēja Krāslavas slimnīcā, kur pirms tam jau bija paspējis pagulēt,  bet bija palaists uz mājām, cerēdams, ka varēs vēl pēdējo Pasterku (Ganiņu Misi) nokoncelebrēt savā baznīcā ar Krāslavas priesteri, kas jau apkalpoja Piedrujas draudzi. Un tomēr viņam vairs nebija lemts atstāt šo slimnīcu, kur sākumā viņš, gultā sēžot, celebrēja un vēlāk koncelebrēja sv. Misi, lūgdamies un bez kurnēšanas nesdams ar Jēzu savu ciešanu krustu līdz viņa dzīves Golgātai. Sajutu lielu vēlmi mūsu mīļo priesterīti  apciemot Krāslavas slimnīcā kopā ar mammu Annu, viņa māsīcu, lai atvadītos no viņa. Dieva Apredzība atsūtīja man palīgā kā šoferi manu labo draugu jūrmalnieku Vladimiru Grizānu, kurš pieteicās tajā sniegainajā 5.02. svētdienas pēcpusdienā mūs aizvest ar savu mašīnu, jo arī viņa mirušais tēvs nāca no Lupandiem, kas bija pr. Mariana draudzes teritorija, un viņu ģimene labi pazina pr. Marianu. Ceļš bija ļoti slidens, bet mēs laimīgi tikām turp un atpakaļ. Dieva Apredzība parūpējās, ka mūs visus trīs ielaida pie onkuļa vienvietīgajā palātā, kaut bija gripas karantīnas laiks. Mēs "uzstiepām" manu veco māmuliņu pa daudzajām kāpnēm un sirsnīgi parunājāmies ar priesterīti, kurš, par brīnumu, tajā svētdienā bija atžirdzis pēc kārtējās krīzes un bija ļoti aizkustināts un priecīgs par šo apciemojumu. Ļoti sirsnīgi atvadījāmies, jo sapratu, ka vairs neredzēsimies šajos dzīves ceļos. Tāpēc apņēmāmies abpusēji lūgties vienam par otru abās mūsu izplatījuma dimensijās...

      Un nu tagad jau mēs esam šajās dažādās dimensijās, taču sirdīs esam un būsim vienmēr vienoti caur lūgšanu un mīlestības saiti, ko neviens nespēj saraut, pat nāves zobens. Prātā atausa manas bērnības un jaunības laiki, kad priecīgs varēju piedalīties pr. Mariana dievkalpojumos un spēlēt ērģeles un vadīt korīti atlaidu svētkos Indricā un Piedrujā. Sevišķi mīļa man palika Indricas vēsturiskā baznīciņa, kur sv. Jāņa Kristītāja 40 stundu dievkalpojumi un Kapusvētki pulcināja bijušos draudzes locekļus no dažādiem novadiem. Arī mēs katru gadu turp devāmies svinēt šos svētkus, par cik mana mamma nāk no Indricas draudzes, kuras kapos atdusas liela daļa viņas radu. Atceros tos skaistos vasaras vakarus, kurus toreiz jaunībā pavadīju Indricā, mācoties uz ērģelēm Josefa Grubera "sv. Cecīlijas" Misi. Cik tas bija toreiz romantiski gulēt uz siena naktī, dzirdot circeņu skaistās stīgu simfonijas un sajūtot siena smaržu apkārt... Toreiz pr. Marians pats bija izremontējis draudzes māju Indricā, pats kurināja ziemā baznīcas apkuri, jo bija strādīgs lauku cilvēks, nācis no septiņu bērnu zemnieku ģimenes Kombuļu draudzē, gājis bērnībā ganos, kur daudz dziedāja baznīcas dziesmas, izkopdams ļoti skaistu un skanīgu "lakstīgalas" balsi, kā visi to zinās atcerēties. Man bija laime piedalīties (kā bērnam) pr. Mariana Primīcijā Kombuļu baznīcā 1976. gadā. Viņš ļoti bieži mūs apciemoja Krāslavā un nakšņoja pie mums. Priekš mums, bērniem, tie vienmēr bija kā svētki, jo bija zināms lepnums un prieks, ka mums ir 2 onkuļi - priesteri. Kad atbrauca uz sv. Donāta svētkiem arī pr. Oļģerts Daļeckis, viņš arī vienmēr mūs apciemoja. Tad tie bija lieli svētki mūsu mājās... Bet pr. Marians priekš mums vienmēr bija mūsu dzimtas priesteris, kurš reāli arī apglabāja lielāku daļu mūsu radu, bija vienmēr ļoti tuvs visiem ar savu vienkāršību un sirsnību. Citreiz viņš mūs arī pabāra, pamācīja, aizrādīja, dažreiz pat nedaudz pastrīdējāmies, bet zinājām, ka tas mums netraucēs vienmēr palikt kā ģimenei.

      Un tagad jūtam nevis zaudējumu mūsu dzimtā, bet gan vēl vienu aizbildni debesīs, kurš turpinās aizlūgt pie Dieva troņa kā "sacerdos in aeternum" - "priesteris uz mūžiem" debesu priesteru lielajā saimē, slavēdams savu Radītāju, Glābēju un Svētdarītāju visu svēto un eņģeļu milzīgajā korī par visiem Dieva žēlsirdības brīnumdarbiem, kurus pr. Marians bija saņēmis savā gandrīz astoņdesmit gadu garajā mūžā virs zemes. Savu skaisto jubileju (27.05.) viņš svinēs jau debesu mājās ar savu mīļo debesu Tēti un Dievmāmiņu, kuru it sevišķi viņš godināja, nesot arī viņas vārdu. 

    Paldies tev, mīļo onkuli, mūsu ojčeņka, par tavu vienkāršību, par tavu sirsnīgu kalpošanu mums visiem, par tavu nabadzības mīlēšanu un netiekšanos pēc augstiem posteņiem Baznīcā, par tavu pazemīgu paklausību Baznīcai un tās vadībai, par tavu cieņu pret brāļiem priesteriem, par tavu skanīgo balstiņu un mīlestību lūgties un dziedāt! Paldies, ka biji mūsu ojčeņka, vienkāršo ļaužu priesteris, ka nekad neatteici palīdzēt ar lūgšanām un garīgiem pakalpojumiem! Lūdzies par mums visiem tagad Tēva mājās, kur arī mēs tev pievienosimies katrs savā laikā, kad Kungs mūs aicinās pie sevis! Tu vēlējies, lai tevi apglabātu nevis tavas dzimtas kapos Kombuļos, bet gan Piedrujas baznīcas dārzā, kur tik bieži staigāji un lūdzies rožukroni. Aizbildini tagad par mums, grēciniekiem, pie Dieva Žēlsirdības troņa, bet mēs lūgsimies par tevi, lai tu ātrāk varētu skatīt savu Radītāju un priecāties Viņā visos nebeidzamos mūžos! 

     Mūžīgo mieru dāvā viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam! Lai viņš dus mierā! Amen!

Pr. Andris Solims, Lielvārde

P.S. Priestera Mariana Daļecka bēru dievkalpojums notiks 2.03. pl. 11:00 Piedrujas baznīcā, Krāslavas novadā.

Nospiediet uz šīs saites, lai varētu apskatīt bēru bildes:

https://app.box.com/s/m3of8j5vdy6ki0enfc5lut5mbdt7pqqi

 

 

ValtersVarpsalietis

Jauniesvētītais priesteris Valters Vārpsalietis

27.05.2017. pl. 16:00 Rīgas arhidiecēzē Priesterības sakramentu no Rīgas arhibīskapa metropolīta rokām saņēma diakons Valters Vārpsalietis no Kauguru draudzes Jūrmalā. Jaunā priestera pirmā Svētā Mise – primīcija – notiks 3. jūnijā Ķemeru baznīcā pl. 11:00.

Valters Vārpsalietis nāk no katoļu ģimenes, mācījies Jūrmalas 1. ģimnāzijā, aizraujoties ar vēstures studijām. 2011. gadā iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Arī tur Valters turpināja interesēties par vēsturi. I. Medveckis pastāstīja, ka Valters ir noorganizējis vairākas semināristu ekskursijas uz vēsturiskām vietām, tāpat viņa priesterības paraugs ir Kazimirs Ručs, kura dzīve cieši saistās ar patriotismu.

Trešdiena, 12 Jūlijs 2017 01:22

Jūlija dievkalpojumi

Jūlija mēneša dievkalpojumi Lielvārdes draudzē

Sakarā ar priesteru rekolekcijām dievkalpojumi nenotiks 2.-3.07.

4.07. — mēneša pirmā ceturtdiena:

sv. Mise pl. 19:00 par visiem dzīvajiem draudzes

locekļiem. Pirms sv. Mises - Svētā stunda pl. 18:00.

5.07. mēneša pirmās piektdienas dievkalpojums

Jēzus Sirds godam pēc sv. Mises pl. 19:00.

7. jūlijā — pl. 11:00: sv. Mise, dievkalpojums Jēzus Sirds godam

25. jūlijā — Sv. Apustuļa Jēkaba un sv. Kristofera, šoferu aizbildņa svētkos:

pl. 19:00 — sv. Mise par visiem šoferiem.

26. jūlijā — sv. Joahima un Annas, Jaunavas Marijas vecāku piemiņas dienā:

pl. 17:30 — sv. Mise.

Lielvārdes pilsētas svētku Ekumeniskais dievkalpojums

luterāņu baznīcā pl. 18:30. Visi ir mīļi aicināti!

28. jūlijā — Rīgas metropolijas dievnamu iesvētīšanas gadadienā:

11:00 — sv. Mise Lielvārdē,

pēc kuras tiks pasvētītas automašīnas, motocikli,

velosipēdi un citi transporta līdzekļi un tiks dota svētība šoferiem.

 

Kapusvētku kārtība:

21. jūlijā — Kapusvētki Madlienas kapos:

15:00 — sv. Mise un aizlūgums par mirušajiem.

4.08. — Lielvārdes katoļu kapos:

pl. 11:00 sv. Mise kapsētā (lietus gadījumā — sv. Krusta kapelā),

pl. 13:00 Vesperes un Procesija par mirušajiem kapsētā.

11.08. — Jumpravas kapos:

pl. 15:00 sv. Mise un aizlūgums par mirušajiem.

Trešdiena, 31 Maijs 2017 13:28

Novenna Sv. Gara godam

NOVENNA SVĒTĀ GARA GODAM

Ievadā var nodziedāt kādu dziesmu Svētā Gara godam (piem., Nr. 51: Nāc, Svētais Gars, Dievs Radītājs)

P. Izsūti savu Garu un viss tiks radīts no jauna.

V. Un Tu atjaunosi zemes vaigu.

Lūgsimies.

Dievs, kas ar Svētā Gara gaismu esi mācījis ticīgo sirdis, dāvā žēlastību, lai mēs šajā Garā saprastu, kas ir patiess, un vienmēr baudītu Viņa iepriecinājumu. Caur Kristu, mūsu Kungu. Amen.

SVĒTĀ GARA LITĀNIJA

Kyrie, eleison!

Kyrie, eleison!

Christe, eleison!

Christe, eleison!

Kyrie, eleison!

Kyrie, eleison!

Kristu, klausi mūs!

Kristu, klausi mūs!

Kristu, uzklausi mūs!

Kristu, uzklausi mūs!

Dievs, Tēvs no debesīm, apžēlojies par mums!

Dievs Dēls, pasaules Pestītāj, apžēlojies par mums!

Dievs, Svētais Gars, apžēlojies par mums!

Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs, apžēlojies par mums!

Svētais Gars, kas izej no Tēva un Dēla, apžēlojies par mums!

Svētais Gars, dzīvības un svētuma avots, apžēlojies par mums!

Gudrības un saprāta Gars, apžēlojies par mums!

Padoma un spēka Gars,

Zinību un dievbijības Gars,

Dieva bijāšanas Gars,

Ticības, miera un mīlestības Gars,

Žēlastības un žēlsirdības Gars,

Pazemības un šķīstības Gars,

Pacietības Gars,

Grēku nožēlas Gars,

Svētais Gars, siržu gaisma,

Svētais Gars, izredzēto prieks,

Svētais Gars, praviešu Apgaismotāj,

Svētais Gars, apustuļu gudrība,

Svētais Gars, mūsu Iepriecinātāj,

Svētais Gars, mūsu svētdarītāj,

Svētais Gars, mūsu sargātāj un vadoni,

Svētais Gars, vislielākā debesu dāvana,

Esi mums žēlīgs, saudzi mūs, Kungs!

Esi mums žēlīgs, uzklausi mūs, Kungs!

No visa ļaunā, atpestī mūs, Kungs!

No ikviena grēka, atpestī mūs, Kungs!

No kārdinājumiem un ļaunā gara viltības, atpestī mūs, Kungs!

No ikviena nešķīsta darba un domas,

No pretošanās atzītām ticības patiesībām,

No neticības un māņticības,

No dusmām un naida,

No aprunāšanas un melošanas,

No pašpaļāvības un iedomības,

No nepaļaušanās uz Dieva žēlsirdību,

No sirds nocietināšanas,

No jebkāda izmisuma un bezcerības,

No ikvienas nolaidības,

No pēkšņas un negaidītas nāves,

No mūžīgās pazušanas,

Mēs, grēcinieki, Tevi lūdzam, uzklausi mūs, Kungs un Dievs!

Lai Tu sargātu savu svēto Baznīcu, Tevi lūdzam, uzklausi mūs, Kungs un Dievs!

Lai Tu pāvestu un visas Baznīcas kārtas svētajā ticībā uzturētu un svētdarītu, Tevi lūdzam, uzklausi mūs, Kungs un Dievs!

Lai Tu visus bīskapus un priesterus apgaismotu un stiprinātu, Tevi lūdzam,

Lai Tu visiem kristiešiem vienotību un patiesu saskaņu dāvātu, Tevi lūdzam,

Lai Tu mums dāvātu pazemības un dievbijības garu, Tevi lūdzam,

Lai Tu visus jauniešus uz cildeniem mērķiem iedvesmotu, Tevi lūdzam,

Lai Tu allaž mūsu dvēseles darītu sev par cienīgu mājokli, Tevi lūdzam,

Lai Tu dzīvas ticības un uzupurēšanās garu mūsu sirdīs iedvestu, Tevi lūdzam,

Lai Tu mūs mierinātu ciešanās, Tevi lūdzam,

Lai Tu mūs sargātu savā žēlastībā, Tevi lūdzam,

Lai Tu mūs visus darītu līdzdalīgus savā godībā, Tevi lūdzam,

Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus,

saudzē mūs, Kungs!

Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus,

uzklausi mūs, Kungs!

Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus,

apžēlojies par mums!

P. Nāc, Svētais Gars, piepildi savu ticīgo sirdis,

V. Un savas mīlestības uguni tajās iededz.

Lūgsimies.

Dievs, Tu ar savu Garu mūs vadi un sargā, esi mums žēlīgs un uzklausi mūsu lūgšanas, lai mēs, saņemot Tavu palīdzību, vienmēr paļautos uz Tevi. Caur Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Novennas noslēgumā lūdzas:

Tēvs mūsu...

Esi sveicināta, Marija...

Gods lai ir Tēvam...

P. Dievs, radi manī skaidru sirdi,

V. Un atjauno manī Patiesības Garu.

P. Kungs, uzklausi mūsu lūgšanu.

V. Mūsu sauciens lai nonāk pie Tevis.

Lūgsimies.

Dievs, Tu pazīsti ikvienu sirdi un zini katru   tās noslēpumu, šķīstī, lūdzam, ar Svētā Gara žēlastību mūsu dvēseles no grēkiem, lai mēs  būtu cienīgi Tevi slavēt un mīlētu Tevi vairāk par visu. Caur Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Sestdiena, 01 Aprīlis 2017 13:06

Trešā daļa

RŪGTĀS ASARAS

"Un   raudās par Viņu, kā mēdz raudāt

par   pirmdzimto." (Zah 12, 10)

 

IEVADDZIEDĀJUMS

 

Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,

Manu sirdi skumjām pildiet. 2x

 

Raudiet, manas acis, raudiet,

Sāpēm sevi nežēlojiet.

 

Nobāl saule, zvaigznes tālās,

Nodreb zeme visās malās.

 

Kapu vietas vaļā veras,

Dieva svētie augšāmceļas,

 

Visai dabai skumjās līdzi

Debess eņģeļi raud visi.

 

Visur, kurp vien acis raugās,

Skumjas redzu ļaužu sejās.

 

Pestītāja rūgtā nāve

Sirdīs ielej dziļas sāpes.

 

Kristus mokas, viņa brūces,   

Dvēselei būs mūžam svētas.

 

Jēzu, upuris Tavs rūgtais

Mūs no nāves atpestījis.

 

Jēzu, ļauj, lai līdzi eju

Es ar Tevi krustaceļu.

TREŠĀ   DAĻA

(Lielā   Gavēņa III un Palmu svētdienā)

 

         Pēdējā daļā pārdomāsim, ko izcieta Kungs Jēzus kopš ērkšķu kroņa saņemšanas līdz ciešanu pilnajai krusta nāvei, ko upurēsim Debesu Tēvam par visiem cilvēkiem. Sevišķi lūgsim, lai Pestītājs pamudinātu uz atgriešanos pie Dieva visvairāk nocietinātos grēciniekus, bet dvēselēm, kas atrodas šķīstītavā, mazinātu ciešanas un mums visiem dāvātu patiesas grēku nožēlošanas žēlastību un laimīgu nāves stundu.

 

HIMNA

 

Raudi, ak, cilvēk, asaras lej rūgtas,
Zemoties steidzies sāpīgās sirdsžēlās.
Mīlēdams tevi, visuvarenais Dievs
Par taviem grēkiem cieš.

 

Cilvēku glābjot, kas ir smagi kritis,
Pestītājs smagu krustu ņem sev plecos;
Nespēkā krīt Viņš, krustaceļu ejot,
Par ļaudīm gandarot.

 

Negantiem bendēm paklausa Viņš klusu,
Pienaglot ļaujas sāpīgi pie krusta;
Rokas un kājas Viņam tiek pārdurtas,
Asinīs mazgātas.

 

Jēzus, pie krusta ļaujot piekalt sevi,
Dzīvību savu upurē par tevi.
Apcerot Kristus ciešanas un nāvi,
Viņu godināsim.

 

Ciešanās mācos Tevi, Jēzu, mīlēt,
Grēku un visu ļaunu no sirds nīdēt;
Dari, ak, Jēzu, dvēseli man skaidru,
Svētu un laimīgu.
 

Lai vienmēr skan Tev pateicības dziesma,
Jēzu, Tu īstā dzīvība un gaisma,
Dieva Dēls augstais, Pestītājs un glābējs,
Dvēseļu Labais Gans.

 

DVESELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU

Jēzu, ļaužu pūļa nicināts,
Savu draugu atstāts.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, netaisnīgi apsūdzēts,
Krusta nāvei nolemts.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, mūsu grēku smagumu
Nesi Tu uz Golgātu.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, Tavas rokas svētītās
Naglām cauri durtas.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, Tu starp diviem slepkavām
Pacelts krusta kokā.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, Tevi garāmgājēji
Nicināja ļauni.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, nekautrējās slepkava
Pulgot Tevi nāvē.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, sāpēs dziļās, šausmīgās
Tava miesa mocījās.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, mirdams savu dvēseli
Tēva rokās atdevi.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, Tavu miesu guldīja
Nikodems klints kapā.
Mans mīļais Jēzu!

 

Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.

 

Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!

DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI

Māte, Tu zem krusta stāvi...
Skatot Dēla grūto nāvi,
Sirds Tev līdzi viņam cieš.

 

Māte, ļauj ar Tevi raudāt,
Kristus, mūsu mīļā drauga,
Rūgtās mokas apdomāt.

 

Māte, Tava mīlestība,
Tava lielā uzticība
Redzama top ciešanās.

 

Gribu, Māte, es no Tevis
Daļu sāpju ņemt uz sevi,
Krustaceļu nostaigāt.

 

Pēdējo Kungs saka vārdu:
Mirstot novēl Māti savu
Uzticamam māceklim.

 

Ak, Marija, Tevi lūdzu:
Māci mani Jēzu mīlēt,
Labprāt savu krustu nest.

         

          TU, KAS ESI CIETIS

          par mums grēciniekiem,

          Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais:

          apžēlojies par mums,

          apžēlojies par mums!         3x

         

          Un tu, kas tās sāpes

          esi līdzi cietusi,

          ak, Marija, Dieva Māte:

          lūdzi Dievu par mums,

          lūdzi Dievu par mums!

Ceturtdiena, 30 Marts 2017 12:49

Otrā daļa

RŪGTĀS ASARAS

"Un   raudās par Viņu, kā mēdz raudāt

par   pirmdzimto." (Zah 12, 10)

 

IEVADDZIEDĀJUMS

 

Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,

Manu sirdi skumjām pildiet. 2x

 

Raudiet, manas acis, raudiet,

Sāpēm sevi nežēlojiet.

 

Nobāl saule, zvaigznes tālās,

Nodreb zeme visās malās.

 

Kapu vietas vaļā veras,

Dieva svētie augšāmceļas,

 

Visai dabai skumjās līdzi

Debess eņģeļi raud visi.

 

Visur, kurp vien acis raugās,

Skumjas redzu ļaužu sejās.

 

Pestītāja rūgtā nāve

Sirdīs ielej dziļas sāpes.

 

Kristus mokas, viņa brūces,   

Dvēselei būs mūžam svētas.

 

Jēzu, upuris Tavs rūgtais

Mūs no nāves atpestījis.

 

Jēzu, ļauj, lai līdzi eju

Es ar Tevi krustaceļu.

OTRĀ   DAĻA

(Lielā   Gavēņa II un V svētdienā)

 

         Šajā daļā pārdomāsim, ko mūsu Pestītājs izcieta kopš viņa netaisnīgās apvainošanas jūdu tiesā līdz kronēšanai ar ērkšķiem. Pestītāja ciešanu nopelnus veltīsim Debesu Tēvam par visiem kristiešiem, lūdzot attālināt naidu, vardarbību, karus, dabas katastrofas, slimības un visas nelaimes, lai valdītu miers, saprašanās, īsta mīlestība uz Dievu un tuvāko.

 

 

HIMNA

Redzi, ak, cilvēk, Dievs mīl Tevi:
Tevis dēļ nāvei Viņš atdevis sevi.
Ļaundaru zaimus pārspēj daudzkārtīgi
Tavi parādi.

 

Lūk, ļaužu tiesai nodots debess Ķēniņš,
Pacietīgs tas kā nāvei nolemts jēriņš.
No pazušanas grēciniekus glābi,
Dzīvei svētīji.

 

Izsmieklam Tevi tērpa purpurdrānās,
Lika Tev asu ērkšķu kroni galvā.
Tā vienmēr ļaužu grēcīgā lepnība
Tevi nicina.

 

Raudi, sirds mana, asaras lej rūgtas,
Par tevi Jēzus cieta lielas mokas.
Lai tev atvērtu debess Tēva mājas,
Viņš nāvē gāja.

DVESELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU

Jēzu, ļaužu pulkā netaisni
Notiesāts uz nāvi.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, liecinieku apmelots,
Jūdu tiesā zaimots.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, sava mīļā mācekļa,
Trīskārtīgi noliegts.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, pielīdzināts ļaundariem,
Kuri cieš par grēkiem.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, Tevi tauta grēcīgā
Bezprātīgi pēla.
Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, Tevi baltā apģērbā

Izsmiedami tērpa.

Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, vai, kā Tu reiz nicināts,

Vēl virs zemes ir kāds?

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, mirdz man, sāpju sagrauzta,

Tava seja svētā.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, nāci ļaudis atpestīt,

Ļāvi sevi šaustīt.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, nesi ērkšķu vainagu,

Grēcīgos lai glābtu.

Mans mīļais Jēzu!

 

Esi sveicināts! Esi godināts!

Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.

 

Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!

Pestītājs un   Dievs!

DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI

Ak, es redzu savu Dēlu
Piesietu pie staba kailu,
Rīkstēm sistu briesmīgi.

Dieva Māte, lūdz man spēku,
Lai es nožēloju grēkus,
Savu dzīvi laboju.

 

Redzu Jēzu nicinātu,
Asiem ērkšķiem vainagotu,
Nelietīgi zaimotu.

Marija, es Tavu Dēlu
Smietu, šaustu, nicinātu
Pazemīgi pielūdzu.

 

Ak, kaut jel es pati spētu,
Laimīga uz sevi ņemtu
Tavu krustu, mīļais Dēls.

 

Jaunava, es Tevi lūdzu:
Tava mīļā Dēla krustu
Gribu es ar Tevi nest.

 

         

          TU, KAS ESI CIETIS

          par mums grēciniekiem,

          Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais:

          apžēlojies par mums,

          apžēlojies par mums!         3x

         

          Un tu, kas tās sāpes

          esi līdzi cietusi,

          ak, Marija, Dieva Māte:

          lūdzi Dievu par mums,

          lūdzi Dievu par mums!

Ceturtdiena, 30 Marts 2017 09:14

Pirmā daļa

RŪGTĀS ASARAS

"Un   raudās par Viņu, kā mēdz raudāt

par   pirmdzimto." (Zah 12, 10)

 

IEVADDZIEDĀJUMS

 

Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,

Manu sirdi skumjām pildiet. 2x

 

Raudiet, manas acis, raudiet,

Sāpēm sevi nežēlojiet.

 

Nobāl saule, zvaigznes tālās,

Nodreb zeme visās malās.

 

Kapu vietas vaļā veras,

Dieva svētie augšāmceļas,

 

Visai dabai skumjās līdzi

Debess eņģeļi raud visi.

 

Visur, kurp vien acis raugās,

Skumjas redzu ļaužu sejās.

 

Pestītāja rūgtā nāve

Sirdīs ielej dziļas sāpes.

 

Kristus mokas, viņa brūces,   

Dvēselei būs mūžam svētas.

 

Jēzu, upuris Tavs rūgtais

Mūs no nāves atpestījis.

 

Jēzu, ļauj, lai līdzi eju

Es ar Tevi krustaceļu.

PIRMĀ   DAĻA

(Lielā   Gavēņa I un IV svētdienā)

 

         Pārdomāsim mūsu Pestītāja ciešanas -   no lūgšanas Ģetzemanes dārzā līdz viņa netaisnīgajai apvainošanai jūdu   augstās tiesas priekšā. Kunga Jēzus ciešanu nopelnus upurēsim Debesu Tēvam   par svēto katolisko Baznīcu, par mūsu visaugstāko ganītāju pāvestu un visiem   garīdzniekiem, lai izlūgtos Dieva svētību viņu darbam. Lūgsimies   arī   par  Kristus krusta ienaidniekiem un visiem neticīgajiem, lai Dievs viņiem dāvātu   atgriešanās žēlastību.

 

HIMNA

 

Sāpes un žēlas manu sirdi nomāc,

Ciešanu gaitas Jēzus Kristus iesāk.

Viņš Olīvdārzā lūdzas nāves bailēs

Un asins sviedrus lej.

 

Nododot Kungu, Jūdass Viņu skūpsta,

Un karavīri virvēm Viņu saista.

Par mūsu grēkiem gandarīt ir nācis

Pats Dievs vistaisnīgais.

 

Redzu kā bendes Pestītāju šausta,

Negantā priekā Viņa miesu moka,

Tie Kungu Dievu, mūžīgo un lielo,

Ar ērkšķiem vaiņago.

 

Raug, Pestītāju ietērpj baltās drānās,

Izsmejot Viņu, sveicina un klanās.

Kaut gan Dievs dāvā svētlaimi   augstāko,

To zaimi atalgo.

 

Kungs Jēzu, Tevi pazemīgi lūdzam,

Liec, lai no grēkiem atraisīti   kļūstam,

Lai saprast spējam, cik daudz Tu mums devi,

Nesot šo upuri.

DVESELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU

Jēzu, krusta nāvē briesmīgā         

Gāji pazemīgi.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, aizejot mums atstāji

Dievamaizē sevi.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, Olīvdārzā vientuļi

Debess Tēvu lūdzi.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, savu ļaužu atstāta,

Tava dvēs’le skuma.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, viens no Taviem mācekļiem

Nodevējs bij’ kļuvis.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, bendes Tevi sasēja,

Zobojās un smēja.

Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, mūsu dēļ Tu apvainots,

Nelietīgi zaimots.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, bezdievīgā izsmieklā

Tevi veda tiesā.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, visu cieti klusībā,

Pazemībā svētā.

Mans mīļais Jēzu!

 

Jēzu, atpestīji cilvēkus,

Piedevi tiem grēkus.

Mans mīļais Jēzu!

 

Esi sveicināts! Esi godināts!

Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.

 

Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!

Pestītājs un   Dievs!

DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI

Ak, es Pestītāja Māte:

Acīs asaras un sāpes,

Sirdi dziļas skumjas māc.

 

Māte, svētā, godinātā,

Kunga Dieva izvēlētā,

Kādēļ noskumusi tā?

 

Kā lai neesmu noskumusi,

Sāpes ciešot nogurusi?

Zobens ass man sirdi griež.

Jaunava vismīļā, saki,

Kādas bēdas nomāc Tevi,

Kas Tev sirdi ievaino?

 

Redzu savu mīļo Dēlu,

Asins sviedros lūdzot Dievu,

Krusta nāvi paredzot.

 

Māte, Tavu mīlestību

Lūdzos sev kā žēlastību,

Ļauj, lai es to mantoju.

         

          TU, KAS ESI CIETIS

          par mums grēciniekiem,

          Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais:

          apžēlojies par mums,

          apžēlojies par mums!         3x

         

          Un tu, kas tās sāpes

          esi līdzi cietusi,

          ak, Marija, Dieva Māte:

          lūdzi Dievu par mums,

          lūdzi Dievu par mums!

Page 1 of 2