22 - 05 - 2022
RADIO MARIJA LATVIJA

 Klausies radio datorā -
spied pogu zemāk redzamajā atskaņotājā!

Multimēdijas
Youtube

Maija mēneša dievkalpojumu kārtība
Lielvārdes Romas katoļu draudzē 2022. gadā

Svētdienās:

10:00 – Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana un adorācija;

10:20 – Rožukroņa lūgšanas;

11:00 – Sv. Mise un Maija mēneša dievkalpojums.

Darbdienās:

Uzmanību! Ar 1.05. pārejam uz vasaras laiku!

Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās:

sv. Mise pl. 19:00 un Maija mēneša dievkalpojums.

1.05. — Sv. Jāzepa, strādnieku Aizbildņa, svētki:

Maija mēneša dievkalpojums būs pirms Mises 10:40.

Pēc Mises sekos Jēzus Sirds dievkalpojums.

5.05. — mēneša pirmajā ceturtdienā pirms sv. Mises pl. 18:00 būs

Svētā Stunda. Pēc Mises pl. 19:00 sekos Maija mēneša dievkalpojums.

6.05. — mēneša pirmajā piektdienā pirms sv. Mises pl. 18:00 būs

Jēzus Sirds dievkalpojums.

Pēc sv. Mises pl. 19:00 sekos Maija mēneša dievkalpojums.

22.05. — Sv. Ritas no Kašas svētkos:

atlaidu diena Lielvārdē

Pirms sv. Mises pl. 10:40 būs Maija mēneša dievkalpojums.

11:00 — svinīgā svētku Mise, Euharistiskā procesija un

pateicības himna “Te Deum.

Sv. Mise ar aizlūgumiem par visām mūsu problēmām.

26.05. — Kunga Debeskāpšanas svētkos:

Pirms sv. Mises pl. 18:30 būs Maija mēneša dievkalpojums.

pl. 19:00 — svinīgā svētku Mise ar Debeskāpšanas procesiju.

Vissirsnīgākie un vismīļākie sveicieni visām māmiņām, vecmāmiņām un krustmātēm Mātes dienā, dāvājot viņām mūsu dvēseles krāšņākos lūgšanu ziedu klēpjus!!!

Labā Gana svētdiena

       Ceturtajā Lieldienu laika svētdienā Baznīca svin Kristus - Labā Gana svētkus. Jēzus ir teicis par sevi: "Es esmu labais Gans, es pazīstu manas avis, un manējās man seko!" Kristus ir atdevis savu dzīvību par savām avīm, kuras ir atpircis ar savām dārgajām asinīm. Viņš vēlas, lai neviena Viņa ganāmpulka avs nepazustu, bet tiktu atpestīta un nonāktu laimīgajā debesu svētlaimē. Klausot Jēzus balsij, kas atbalsojas pilnā mērā caur Kristus dibināto "vienu, svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu", mēs droši sekojam savam Ganam pa pareizo pestīšanas ceļu uz mūžīgajām zālainām ganībām debesu paradīzē.

       Ko nozīmē klausīt Labā Gana balsij? - Tas nozīmē arī sekot Viņam droši un bez šaubām, jo Pestītājs labi zina pareizo un vienīgo ceļu, kas ved uz debess mājām. Visi citi ceļi, kas šķiet platāki un ērtāki, ved uz elli, uz mūžīgās pazušanas vietu, un cik ļoti daudz ir arī Sātana avju, kas labprāt klausa dēmona un melu tēva balsij, pildot Ļaunā gara gribu, kuras vienīgais nodoms ir pazudināt cilvēci, atraujot to no Dieva, visu Radītāja gribas pildīšanas. Dažreiz sātana mūzika izklausās vilinošāka, ritmiskāka, tāpēc tai ir viegli sekot. Tā nereti iekodē jaunu cilvēku caur smagās rock-pop-mūzikas dēmoniskajiem koncertiem, šoviem, ievilinot un pakļaujot jauniešu jau ievainotās dvēseles sātana uzdotajam ritmam, kas nohipnotizē arī savu klausītāju gribu, iedvesmojot cilvēka garu uz ļaunumu, lai ietu un demolētu visu, kas pagadās ceļā, pat ar iespēju nogalināt...

       Savukārt Labā Gana ērģeļu stabules mūzika ir liega, maiga, kas uzrunā dvēseli pazemīgi pieņemt savu likteni, uzticēt to Dievam un pilnīgi paļauties uz Svētā Gara vadību, vienmēr dodot Dievam alternatīvu un rīcības brīvību mūsu dzīvē. Tikai pazemīgas avis ir spējīgas sekot Kristum kā savam mīļajam un labajam Ganam, bez sirds pazemības tas nebūs reāli iespējams. Pats Jēzus ir skaidri teicis, ka tas, "kas izpilda Viņa gribu, ir Viņa brālis, māsa, māte" un vistuvākais. Piederēt pie Jēzus ganāmpulka avīm nozīmē uzticīgi pildīt Kristus pavēles un klausīt Viņa mācībai, ko sargā nemainīgu svētā Māte Baznīca. Klausīsim Labā Gana balsij, kas izskan arī Kristus Vikāra - pāvesta, viņa palīgu bīskapu un priesteru balsīs, kad tie Jēzus vārdā vada viņiem uzticētos ganāmpulciņus un tos apvieno vienā lielā Kristus ganāmpulkā, kas arī ir Jēzus gribētā un dibinātā pestīšanas institūcija - Baznīca. Piederēt pie šīs Baznīcas nozīmē piederēt pie Kristus avīm, kuras klausa viena Gana, nevis 49 000 dažādu pseudo-ganu balsīm, kas tikai sašķeļ un plosa Kristus mistisko Miesu.

       Nebaidīsimies piederēt un droši sekot savam Labajam Ganam, uzticoties arī Viņa vietnieku virs zemes balsīm, jo viņus arī vada Sv. Gars, ko tie ir saņēmuši caur Priesterības sakramenta svaidījumu. "Priecīgi iesim Kunga namā" un aktīvi darbosimies, lai stiprinātu un turpinātu Labā Gana iesākto pestīšanas darbu, ko tagad veic mūsu draudžu gani. Atbalstīsim viņus ar savām lūgšanām, mīlestību un praktiskajiem darbiem, jo, to darot, mēs atbalstām pašu Augsto Labo Ganu un Viņu klausām, jo Jēzus teica: "Kas jūs klausa, tas Mani klausa!"

pr. Andris Solims, Lielvārdes draudzes gans

Maija mēneša dievkalpojumi

           Maija mēnesis katoliskajā Baznīca tradicionāli tiek veltīts Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, kad ticīgie pulcējas draudžu dievnamos vai pie Latgales ceļmalu krustiem, kur notiek Dievmātes godināšana. Baznīcās pēc vai pirms sv. Mises notiek maija mēneša dievkalpojumi, kuros tiek skaitītas lūgšanas un dziedāta Litānija Dievmātes godam, tiek uzstādīts publiskai pagodināšanai Vissvētākais Sakraments, ar kuru beigās tiek svētīti ticīgie.

Līdzīgi Latgalē pie ceļmalu krustiem ticīgie pulcējas vakaros, lai dziedātu dziesmas un Litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam. Tā ir skaista un sena Latgales novada katoļticīgo tradīcija šajā mēnesī apliecināt savu mīlestību Dievmātei, ticībā raidot savas lūgšanas kopā ar Mariju uz viņas Dēlu Jēzu Kristu. Jaunava Marija neaizēno sava Dēla godu un neaizvieto Viņa kultu, bet gan daudzus ved pie Jēzus kā mūsu garīgā Māte, kura rūpējas par savu garīgo bērnu pestīšanu, tādā veidā palīdzot Kristum mūsu atpestīšanas darbā. Dievmāte ir stipra mūsu Aizbildne pie Dieva, tādēļ tik daudzi miljoni ticīgo pasaulē viņu godina un lūdz viņas debesīgo aizbildniecību mūsu vajadzībās. Steigsimies pie Jaunavas Marijas, meklējot pie viņas patvērumu bēdās, jo viņa ir Bezvainīgā Jaunava, kas ir uzņemta debesīs un ir vistuvāk savam Dēlam Jēzum.

Ģimenes arī tiek aicinātas katru vakaru vienoties kopīgās lūgšanās Dievmātes godam, jo tur, kur ģimenes lūdzas kopā, tur veidojas Baznīcas šūniņas un tiek stiprinātas pašas ģimenes saites. Praktizēsim mūsu tautas skaistās kristīgās tradīcijas, lai nemazinātos ticības gars un neizzustu mūsu kristīgā identitāte.

P.S. Litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam var atrast sadaļā "Lūgšanas - Litānijas".

Dieva Žēlsirdības svētki

2. Lieldienu svētdienā - Baltajā svētdienā - Baznīca svin Dieva Žēlsirdības svētkus, kurus ieviesa pāvests sv. Jānis Pāvils II 30.04.2000.

      Šos svētkus liturģiskajā kalendārā kā pirmais ierakstīja kard. Francišeks Maharskis (Franciszek Macharski) Krakovas arhidiecēzei (1985. gadā), vēlāk daži Polijas bīskapi tos ieviesa savās diecēzēs. Pēc Polijas Episkopāta lūguma Svētais Tēvs Jānis Pāvils II 1995. gadā šos svētkus ieviesa visās Polijas diecēzēs. Māsas Faustīnes kanonizācijas dienā, 2000. gada 30. aprīlī, pāvests šos svētkus pasludināja visai Baznīcai. Svētku dibināšanas ierosme nāca no Jēzus vēlmes, kuru atklāja Māsa Faustīne. Kungs Jēzus viņai teica: "Es vēlos, lai pirmā svētdiena pēc Lieldienām būtu Žēlsirdības svētki (D.{= m. Faustīnes Dienasgrāmata} 299). Es vēlos, lai Žēlsirdības svētki būtu [...] patvērums visām dvēselēm, bet sevišķi nabaga grēciniekiem. Šajā dienā ir atvērtas Manas žēlsirdības dzīles, Es izleju veselu žēlastību jūru uz dvēselēm, kuras tuvosies Manas žēlsirdības avotam. Dvēsele, kas ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilnīgu atlaišanu. Šajā dienā ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūst žēlastības" (D. 699). Daudzās atklāsmēs Kungs Jēzus noteica ne tikai svētku vietu Baznīcas liturģiskajā kalendārā, bet arī to dibināšanas cēloni un mērķi, sagatavošanās un svinēšanas veidu, kā arī lielus apsolījumus. Vislielākais no tiem ir 'vainu un sodu pilnīgas atlaišanas' žēlastība, kas saistās ar sv. Komūnijas pieņemšanu šajā dienā pēc labas grēksūdzes (bez piesaistīšanās pie vismazākā grēka), Dieva žēlsirdības godināšanas garā, jeb paļāvības uz Dievu un aktīvas tuvākmīlestības nostājā. Tā ir - kā skaidro pr. prof. Ignācijs Ružickis (Ignacy Różycki) - lielāka žēlastība nekā pilnas atlaidas. [Pilnās atlaidas] ir tikai laicīgā soda par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Šī īpašā žēlastība būtībā ir lielāka par sešu sakramentu žēlastībām, izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla žēlastība. Augšminētajos apsolījumos Kristus vainu un sodu atlaišanu saistīja ar svēto Komūniju, kas ir pieņemta Žēlsirdības svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz „otrās kristības” līmenim. Sagatavošanās šiem svētkiem ir novenna: 9 dienas, sākot no Lielās Piektdienas, ir jālūdzas Dieva žēlsirdības kronītis. "Manas Žēlsirdības svētki izgāja no Manas dziļākās būtības, lai iepriecinātu visu pasauli" (D. 1517) - Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei.

        Žēlsirdības svētki ir visnozīmīgākie no visām Dieva žēlsirdības kulta formām apsolījumu lieluma un to vietas Baznīcas liturģijā dēļ. Pirmo reizi par vēlmi dibināt šos svētkus Kungs Jēzus runāja Plockā (Płock), kad atklāja savu gribu, lai tiktu uzgleznota svētbilde: "Es vēlos" - [Jēzus] teica Māsai Faustīnei 1931.gada februārī -, "lai būtu Žēlsirdības svētki. Es gribu, lai šī svētbilde, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svinīgi pasvētīta pirmajā svētdienā pēc Lieldienām; šai svētdienai ir jākļūst par Žēlsirdības svētkiem" (D. 49). Nākamajos gados Kungs Jēzus atgādināja par šo lietu vairākās atklāsmēs, kurās ne tikai noteica šo svētku vietu liturģiskajā kalendārā, bet arī sniedza to dibināšanas iemeslu, sagatavošanās un svinēšanas veidu, kā arī ar tiem saistītās žēlastības.

       Pirmās svētdienas pēc Lieldienām izvēle nav nejauša - šajā dienā noslēdzas Kunga Augšāmcelšanās oktāva, vainagojot Kristus Lieldienu noslēpuma svinības. Šis laiks Baznīcas liturģijā, skaidrāk nekā citi laiki, atklāj Dieva žēlsirdības noslēpumu, kura vispilnīgāk tika atklāta Kristus ciešanās, nāvē un augšāmcelšanās. Dieva žēlsirdības svētku iedibināšana līdzās Kristus ciešanu un augšāmcelšanās liturģijai pasvītro izdzīvotā ticības noslēpuma avotu un pamatojumu. Protams, tā ir Dieva žēlsirdība. Citiem vārdiem sakot, nebūtu atpirkšanas darba, ja nebūtu Dieva žēlsirdības. Šo saistību pamanīja māsa Faustīne, savā Dienasgrāmatā ierakstot: "Es redzu, ka atpirkšanas darbs ir saistīts ar žēlsirdības darbu, ko Kungs pieprasa" (D. 89).

       Kā tiek pamatota jaunu svētku ieviešana Baznīcas liturģiskajā kalendārā? Lūk, ko saka Jēzus: "Dvēseles iet bojā, neskatoties uz Manām rūgtajām ciešanām. Dodu viņām pēdējo glābšanas iespēju, Manas Žēlsirdības Svētkus. Ja tās nepielūgs manu Žēlsirdību, pazudīs uz mūžiem" (D. 965). Pēdējā glābšanas iespēja ir patveršanās Dieva žēlsirdībā. Taču, lai to izmantotu, ir jāzina, ka tā ir, ir jāiepazīst Dievs Viņa žēlsirdības noslēpumā un ar paļāvību jāvēršas pie Viņa. Šo iepazīšanu sekmē atsevišķu svētku iedibināšana, kuri vērš īpašu uzmanību uz šo Dieva īpašību.

        Šiem svētkiem gatavojamies ar novennu - sākot ar Lielo Piektdienu deviņas dienas lūdzamies Dieva žēlsirdības kronīti. Šajā novennā Kungs Jēzus apsolīja: "Es došu dvēselēm visādas žēlastības" (D. 796). Izplatīta ir arī sv. māsas Faustīnes Dienasgrāmatā ierakstītā novenna uz Dieva žēlsirdību, kuru lūdzoties, katru dienu mēs atvedam pie Dieva citu dvēseļu grupu. Šo novennu var skaitīt aiz dievbijības, bet ar to nevar aprobežoties, jo Kungs Jēzus vēlas, lai pirms svētkiem būtu Dieva žēlsirdības kronīša novenna.

          Svētku dienā (pirmajā svētdienā pēc Lieldienām) svinīgi jāpasvētī un publiski jāgodina Žēlsirdības svētbilde, bet priesteriem sprediķos jāstāsta par Dieva žēlsirdību un jāmodina dvēselēs paļāvība. Ticīgajiem šī diena ir jāizdzīvo ar tīru sirdi, šīs godināšanas garā, [...] paļāvībā uz Kungu Dievu un esot žēlsirdīgiem pret tuvākajiem. Pirmā svētdiena pēc Lieldienām ir Žēlsirdības svētki, bet jābūt arī darbībai. "Es pieprasu, lai caur šo svētku svinēšanu un šīs svētbildes godināšanu tiktu atdots gods Manai žēlsirdībai" (D. 742).

         Žēlsirdības svētki ir ne tikai Dieva žēlsirdības noslēpuma liela godināšanas diena, bet arī milzīgas žēlastības diena, jo Kungs Jēzus ar to saistīja lielus apsolījumus. Vislielākais attiecas uz vainu un sodu pilnīgu atlaišanu: "Dvēsele, kas ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilnīgu atlaišanu" (D. 699). Šī žēlastība - skaidro pr. prof. I. Ružickis - ir lielāka nekā pilnas atlaidas. '[Pilnās atlaidas] ir tikai laicīgā soda par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Arī īpašā žēlastība būtībā ir lielāka par sešu sakramentu žēlastībām, izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentālā žēlastība. Augšminētajos apsolījumos Kristus vainu un sodu atlaišanu saistīja ar svēto Komūniju, kas ir pieņemta Žēlsirdības svētkos. Tātad šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz „otrās kristības” līmenim. Ir skaidrs, ka Žēlsirdības svētkos pieņemtai sv. Komūnijai ir jābūt ne tikai cienīgai, bet arī jāizpilda Žēlsirdības godināšanas pamatnosacījumi, lai tiktu dota pilnīga vainu un sodu atlaišana. Šeit jāpaskaidro, ka grēksūdzei nav jābūt tikai pašos Žēlsirdības svētkos, to var to izdarīt arī iepriekš; ir svarīgi, lai dvēsele būtu tīra, bez piesaistīšanās pie jebkāda grēka. Nedrīkst arī aizmirst, ka šajos svētkos ir jācenšas dzīvot Dieva žēlsirdības godināšanas garā, tas ir, paļāvības uz Dievu un žēlsirdības pret tuvākajiem garā. Tikai tāda nostāja ļauj sagaidīt ar šo Dieva žēlsirdības kulta formu saistīto Kristus apsolījumu izpildīšanos.

          Kungs Jēzus teica, ka "šajā dienā ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūst žēlastības; lai neviena dvēsele nebaidās tuvoties Man, kaut tās grēki būtu kā purpurs" (D. 699). Šajā dienā visi cilvēki, pat tie, kuri iepriekš negodināja Dieva žēlsirdību un tikai tagad atgriežas, var piedalīties visās žēlastībās, kādas Kungs Jēzus šiem svētkiem ir sagatavojis. Viņa apsolījumi attiecas ne tikai uz pārdabiskām žēlastībām, bet arī uz laicīgiem labumiem, kuru apjoms nav ierobežots. Cilvēki, kuri paļaujas, var lūgt sev un citiem visu, ja tikai lūgšanas objekts ir saskaņā ar Dieva gribu, tas ir, labs priekš cilvēka viņa mūžības perspektīvā. Pestīšanai vajadzīgās žēlastības vienmēr saskan ar Dieva gribu, jo Dievs neko tā nevēlas, kā dvēseļu pestīšanu, par kurām Jēzus atdeva savu dzīvību. Tātad Žēlsirdības svētkos visas žēlastības un labumi ir pieejami visiem cilvēkiem un kopienām, ja tikai tos lūdz ar paļāvību.

         s. M. Elżbieta Siepak ZMBM

tulkoja t. Staņislavs Kovaļskis OFMCap. un m. Biruta Krivteža

no: www.faustyna.pl

Uzmanību!!!

 

          Tagad ir iespēja sekot mūsu draudzes dievkalpojumu tiešraidēm Facebook vietnē. Sekojiet ierakstiem tur izvietotajā mūsu draudzes mājaslapā "Lielvārdes sv. Krusta Paaugstināšanas Romas katoļu baznīca". Ir izveidota arī mūsu draudzes lūgšanu atbalsta grupa "Lielvārdes draugi", kurā var pierakstīties tie, kuriem interesē saņemt kādus paziņojumus par mūsu draudzes dievkalpojumu tiešraižu laikiem un datumiem.

          Aicinu visus izmantot šo vienreizējo iespēju turpināt lūgties ar mums attālināti un paziņot par to arī citiem draudzes locekļiem vai draugiem. Jūsu mīļotais dievnams ļoti skumst pēc saviem dievlūdzējiem un gaida jūs visus ātrāk atpakaļ, tiklīdz pāries šis lielais pārbaudījumu un ciešanu laiks. Lūgsimies vienoti kopā ar Radio Maria vai Latgales radio un Facebook starpniecību! Izmantosim šo tehnikas sasniegumu dāvanu kristiešiem, lai Lielās Nedēļas dievkalpojumi ienāktu jūsu mājokļos, kuri tādā veidā atkal kļūtu par "mājas baznīcu", kā tas bija pirmajos kristietības gadsimtos.

           Novēlu jums visiem, mani mīļie, šoreiz pieticīgus, pazemīgus, bet tomēr priekpilnus Lieldienu svētkus. Lai Lielajā Ceturtdienā kopā ar Kristu Ģētsemanē mēs pārvarētu visas bailes no vīrusa briesmām un Lielajā Piektdienā izietu ar Viņu mūsu dzīves ciešanu krustaceļu, nomirdami priekš saviem grēkiem, lai kopā ar Uzvaras Ķēniņu arī mēs Lieldienu naktī augšāmceltos jaunai, uzlabotai un no visiem iepriekšējiem "nevarēšanas un aizņemtības" aizbildinājumiem attīrītai kristieša dzīvei kā priecīgi Dieva bērni. Dievs jūs mīl!!! Turaties un sirsnīgi lūdzaties - lūgšana ir stiprs antivīruss pret ikvienu grēka vīrusu, arī pret šo koronavīrusu!

Jūsu draudzes gans pr. Andris Solims

 

 

Aicinām jaunus, muzikālus dziedātājus, sevišķi puišus, vīrus, nākt dziedāt draudzes korī!!!

Zēni un jaunekļi tiek mīļi aicināti kalpot pie altāra kā ministranti mūsu baznīcā!!!

 08.12.2015. Latvijā tika palaista ēterā jauna katoļu radiostacija Radio Maria Latvija, kas translē dažādus raidījumus (lūgšanas, dziesmas, Sv. Misi, specifiskus raidījumus utt.) 24 stundas diennaktī:

FM frekvencēs: Rīgas rajonā - 97,3

Liepājas rajonā - 97,1

Krāslavas rajonā - 97

internetā:
 www.rml.lv

Nospied: Listen

Ienāc paklausīties!!!