Kristus Karaļa svētki

        26. novembrī Baznīca svin mūsu Pestītāja Jēzus Kristus Vispasaules Karaļa svētkus, ar ko noslēdzas Baznīcas liturģiskais gads, kas iesākas ar Adventa 1. svētdienu. Pateiksimies Dievam par žēlsirdības dāvanu daudzumu, ko esam saņēmuši šajā Dieva žēlastības gadā un mūsu Valsts pastāvēšanas laikā. Ja esam izdarījuši kaut vienu žēlsirdības darbu vairāk, tad mums ir iemesls par to pateikties Kungam Jēzum, mūsu vienīgajam Karalim, kura otrreizējo atnākšanu (parūziju) mēs gaidām laiku beigās. Viņam lai ir slava un gods mūžīgi! Lai dzīvo Kristus Karalis!!!

       Adventa 1. svētdienā, 3. decembrī, sākas jaunais Baznīcas gads, ar ko arī Jūs visus sirsnīgi sveicam.

30. novembrī Baznīca svin Kristus pirmā aicinātā apustuļa svētā Andreja svētkus. Sirsnīgi apsveicu visus manus vārda brāļus mūsu debesīgā Aizbildņa svētkos!!!

          Sv. Andrejs bija Galilejas zvejnieks, dzimis Betsaidā ap 6. gadu pirms Kristus. Viņš ir apustuļa Pētera jaunākais brālis un piederēja pie Jāņa Kristītāja mācekļiem. Pēc Jēzus kristīšanas Jordānā Jānis Kristītājs norādīja uz Kristu: "Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus! Sekojiet Viņam!" Andrejs ar vēl vienu mācekli sekoja Jēzum un tā kļuva par pirmo aicināto Kristus mācekli, atvezdams pie Pestītāja savu brāli Pēteri. Austrumu Baznīca tāpēc pagodina sv. Andreju kā Protokletos (Pervozvannyj) - Pirmaicināto Kristus Apustuli. Viņš tika izvēlēts 12 apustuļu vidū, kurus Kristus aicināja no 72 mācekļu vidus speciālai sūtībai sludināt Viņa Evaņģēliju. Sv. Andrejs bija ieņēmis un saglabājis nozīmīgu vietu šo 12 apustuļu pulkā. Par viņu piemin evaņģēliji, ka bija aculiecinieks vairākiem Kristus maizes pavairošanas brīnumiem un bija pietuvināta Jēzum persona, caur kuru tika stādīti Kungam priekšā pagāni Jeruzalēmē. Saņemdams Svēto Garu Vasarsvētkos, apustulis Andrejs devās sludināt Prieka vēsti pagāniem Mazāzijā un Melnās jūras piekrastē. Saskaņā ar seno tradīciju aprakstiem viņš esot nonācis līdz pat Krievzemei un būtu dibinājis Bizantijas baznīcas kopienu. Dzīves nogalē sludinājis evaņģēliju Grieķijā, kur Patrā tika apcietināts un nomocīts krusta nāvē ap 60. gadu pēc Kristus. Tradīcija vēstī, ka viņš nejutās cienīgs, līdzīgi kā viņa brālis Pēteris, mirt tādā pat veidā kā Kristus, tāpēc viņš tika piesiets ar virvēm pie X veida krusta, uz kura viņš vēl 3 dienas garāmgājējiem esot sludinājis Kristus mācību. Šo krustu arī tagad dēvē par sv. Andreja krustu, kas kļuva vēlāk par Krievijas Valsts vislielāko apbalvojumu - sv. Andreja krusta ordenis, un šo zīmi izmantoja arī krievu flotes karogā. Svētā Andreja relikvijas 357. gadā tika pārvestas uz Konstantinopoli, bet galva uzglabājās Patrā. Musulmāņu invāzijas laikā 1206. gadā tās tika pārvietotas uz Itālijas pilsētu Amalfi. Galvas relikviju 1460. gadā pārveda uz Romas sv. Pētera baziliku, lai glābtu šo relikviju no turku postāžas. Pāvests Pāvils VI 1964. gadā atgrieza to atpakaļ Patras baznīcai, ar ko sākās redzamā attiecību uzlabošanās starp Pareizticīgo un Katolisko Baznīcu. Sv. Andrejs ir zvejnieku aizbildnis, bet tiek piesaukts arī lūgšanās ģimenēs, kurās ir problēmas ar pēctecības saņemšanu. Viņa vārds no grieķu valodas nozīmē: vīrišķīgais, drosmīgais. Kā simboli ir X veida krusts vai zvejas tīkls, ar kuriem svētais tiek attēlots ikonogrāfijā. Gan Rietumu, gan Austrumu Baznīcas svin apustuļa Andreja svētkus 30. novembrī. Un šis datums ir kļuvis par Adventa laika sākuma noteikšanas kritēriju, jo Adventa I svētdiena tiek nozīmēta tajā datumā, kas ir tuvāks 30. novembrim vai arī paša sv. Andreja dienā, ja tā iekrīt svētdienā. Var teikt, ka Baznīcas liturģiskais gads sākas, vadoties pēc Pirmaicinātā apustuļa svētku datuma.

pr. Andris Solims

       P.S. Jaunkomponēto Svētā Andreja dziesmu var apskatīt pr. Andra Solima Baznīcas mūzikas lapā: https://www.andsolm.info nr. 236 vai sadaļā Svēto godam. Līdzīgi misi Sv. Andreja godam skatīt zem nr. 253 un 275.

18. novembris - mūsu mīļotās Dzimtenes un Latvijas Valsts

neatkarības proklamēšanas 105. Dzimšanas diena!!!

          Katru rītu Latvijas TV un Radio modina savus pilsoņus ar Valsts himnas vārdiem: "Dievs, svētī Latviju!" Tā ir mūsu tautas lūgšana pēc Dieva svētības, kas tik ļoti ir nepieciešama ikvienam cilvēkam, jo bez Visaugstā palīdzības mēs neko daudz nespējam saviem spēkiem vien paveikt. Nevienai valstij nav tik izteikts lūgšanas motīvs tās himnā kā mums. Bet ar nožēlu ir jākonstatē, ka liela tautas daļa ir pārstājusi lūgt Kunga svētību savā dzīvē, bez ticības dziedot šo himnu kā parastu dzitesmu, līdz ar to profanējot tās sakrālo saturu. Nav brīnums, ka tik daudziem šī vajadzīgā Dieva svētība arī paiet garām, atstājot cilvēkus bez garīgās gaismas un veiksmes viņu laicīgajās vajadzībās. Darba elks pārvalda šodien Eiropu no savu pielūdzēju celtā lepnības troņa, liekot tiem smagi strādāt svētdienās un svētkos, vergot Naudas dieveklim. Šie divi elki regulē lielāku pasaules cilvēces daļu, kas ir sātana varā, jo pilda viņa "baušļus", atstājot novārtā un pārkāpjot īstā un vienīgā Dieva baušļus.

       Tauta, kas pārstāj lūgties un ticēt Dievam, pakāpeniski sevi iznīcina, jo tā ir neaizsargāta no Ļaunā gara uzbrukumiem, kas agrāk vai vēlāk novedīs pie morālā pagrimuma un cilvēku jebkādas labklājības sabrukuma, tāpēc ka sātana piedāvātajai stratēģijai nekad nav ilgtermiņa projektu, tikai īstermiņa varianti, kuru galarezultāts vienmēr ir zināms un nemainīgs - bojāeja. Acīmredzot mūsu tautas pirmie vadoņi atrada pareizu risinājumu, izvēloties seno Baznīcas tēvu principu "Ora et labora!" - "Lūdzies un strādā!". Viņi ieaudzināja mūsu tautiešu sirdīs patiesus darba un Dieva mīlestības principus, pēc kuriem tauta vadījās gadu desmitiem tās ilgajā pastāvēšanā, kamēr jaunie bezdievības laiki sagrāva tos, ieviešot ateisma un mūsdienu visautļautības un bezatbildības sistēmu. Reti kurš šodien aizdomājas par mūsu himnas vārda "svētī" dziļo teoloģisko nozīmi, jo šī vārda būtība izsaka vēlmi, lai Dievs darītu mūsu tautu par svētu, Viņam patīkamu un mīļu tautu, kuru Radītājs ir sev izvēlējies kā kādreiz izvēlēto ebreju tautu, no kuras nāca Pestītājs, kuru Viņa tauta nepieņēma un nogalināja. Arī mūsu tauta šodien masveidā nogalina Dievu caur daudzajiem abortiem, neticību, nešķīstību, laulības pārkāpšanu un modi dzīvot ārlaulības smagajā grēkā. Grēks atkal ir kļuvis par "normu" pat daudziem kristiešiem, kuri ir atkāpušies no Dieva likumiem un pakļaujas paterētāju sabiedrības likumiem, kas ir tendēti tikai uz peļņu un materiālo labumu ieguvi, izslēdzot garīgās un mūžīgās vērtības. Eiropas Savienības modernie līderi aiz demokrātijas maskas uzspiež antikristīgo diktatūru, kas pēc savas būtības ir ateisma režīma turpinājums jaunā redakcijā... Bet bez kristīgiem pamatiem sabruks arī valstu ekonomika, ja tā nebalstīsies uz taisnības un godīguma principiem. Aktuāli esošā ekonomiskā krīze tam ir labs pierādījums, taču vēl nav zināmas šīs krīzes jaunas fāzes un sekas, ko tā var nest, ja tautas neatgriezīsies no bezdievības, neticības un garīgās vienaldzības grēkiem.

          Mūsdienu jaunai paaudzei ir raksturīga arī vienaldzība par savas tautas nākotni. Ir zudis patriotisma gars ļoti daudzu tautieši sirdīs, kuri pat zaimo savu dzimteni, spļauj tai virsū, apvaino par materiālo postu, bet paši nemaz nevēlas neko darīt, lai reāli kaut ko labotu šajā tiešām drūmajā situācijā. Bēgšana uz ārzemēm lielām tautas masām šķiet vienīgais atrisinājums, lai spētu eksistēt, vergojot ārzemju fermās un mazgājot svešiem kungiem grīdas kā kādreiz mūsu senči vācu kungiem. Tas nav normāli, kad nav iespējams atrast darbu savā zemē, kur ir tik daudz darāmā, bet neviens par to negrib godīgi maksāt to, kas pienāktos par padarīto darbu. Tas ir drausmīgi, kad ir jāatstāj tēva mājas, kuras ar lielu mīlestību kādreiz tika celtas nākamajām paaudzēm, un jādodas mitināties karavanās, vagoniņos vai mazajā īrētajā istabiņā Anglijā, Īrijā un citur, lai varētu kaut ko nopelnīt parādu apmaksai par Latvijā apmaksāt nespējamo dzīvokli un komunāliem maksājumiem, kas sasniedz fantastiskus cīparus. Jā, visi saprotam, ka tas nav normāli un liecina tikai par to, ka valstī tiek pārkāptas cilvēku tiesības uz normālu un laimīgu dzīvi. Valdības vaina? - tas jau būtu kā parasti pirmais arguments, bet ne vienīgais daudzu tādu objektīvu iemeslu jūrā. Šķiet, ka tik liela nestabilitāte kā Latvijas valdībā reti kur novērojama pasaulē, kad gandrīz pēc katriem 2 gadiem jau atkal nonākam līdz neuzticības izteikšanai valdošajam valsts aparātam un tā nomaiņai... Bet pozitīvu pārmaiņu nav, un jājautā - kāpēc? Ja nevar atrast risinājumu laicīgajos jautājumos, tad rodas nopietns jautājums par garīgo bāzi, kas ir ikvienas materiālās labklājības pamats. Ja šis pamats ir vājš vai tā vispār nav, tad arī nav jābrīnās, ka visu, ko cels uz šāda pamata, viegli varēs sagraut sociālās grēka struktūras. Ir jāatgriežas pie Latvijas Valsts pirmatnējiem principiem izveidot harmoniju starp garīgo un materiālo pusi. Kārlis Ulmanis, starp citu, būdams pārliecināts luterānis, ļoti rūpējās toreiz par jaunu dievnamu celšanu daudzos Latvijas apgabalos, lai veicinātu garīguma uzplaukumu valstī, lai nostiprinātu garīgo bāzi. Bet paralēli viņš arī pacēla augstā līmenī Latvijas lauksaimniecību, uz kuras augļu sakrātā zelta mēs vēl šodien turamies agonijā ievestajā ekonomikā. Diemžēl daudzas valstis patreiz tik pat skaudri pārdzīvo šo ekonomisko krīzi, ko palielina imigrantu milzīgais pieplūdums, tāpēc emigrācija nedos pozitīvu atrisinājumu, jo vienreiz arī tajās valstīs, kur ekonomika pagaidām vēl ir kaut cik ciešamā stāvoklī, būs jūtama darba krīze. Vienreiz tas krējuma pods būs izlaizīts, kā Īrijā, un tad arī tajās valstīs sāksies grūtie laiki, kā reiz ebreju tautai Ēģiptē, uz kurieni tauta izceļoja brīvprātīgi, dzenoties pēc maizes un bagātībām. Vecās Derības tauta toreiz aizmirsa par savu Apsolīto zemi, no kuras izceļoja, bet beigās tomēr tai nācās lūgt Dievu izvest to no verdzības gūsta ēģiptē un atvest to atpakaļ uz vēsturisko dzimteni. Vēsture bieži atkārtojas, taču cilvēce maz no tās mācās un labprātīgi atkārto vecos grēkus. Vai pienāks tādi laiki, kad arī visā pasaulē izkaisītie latvieši sāks atgriezties savā Dzimtenē, lai restaurētu savu zemi, sabiedrību, savus mājokļus, lai kļūtu atkal par savu tautu savās mājās? Iespējams, ka pienāks, bet noteikti liela daļa tā arī nekad vairs neredzēs skaistās Latvijas pļavas ar zilām rudzupuķēm, nepeldēsies Latgales zilajos ezeros, nedzirdēs cīruļa saules dziesmas un dzeguzes kūkošanu, nevarēs ieelpot svaigi nopļautā siena smaržu. To visu aizvietos smaigais darbs svešatnē.

           Dievs mums ir devis šo brīnišķīgi skaisto zemīti Baltijas jūras krastā, līdzīgi kā Abrahamam deva Kanaānas zemi Vidusjūras baseinā. Mums ir jāsargā un jāmīl sava zeme, par kuru tik daudzi ir atdevuši savas dzīvības, lai to darītu brīvu no svešām varām un varētu laimīgi dzīvot mierā un pārticībā. Esam atguvuši ilgi gaidīto brīvību, taču tagad to atkal zaudējam, jo neesam pareizi to novērtējuši un pateikušies Radītājam par to, kas mums tika dots. Gribas aicināt būt vairāk pozitīviem un optimistiski noskaņotiem par savas tautas nākotni, kas pagaidām ir mūsu pašu rokās. Nav jāgaida, kad atnāks svešinieki un ievedīs kārtību mūsu zemē, tā ir jāsakārto mums pašiem. Bija daudz grūtāki laiki, pēckara gadi, lielu pārbaudījumu un nabadzības visās jomās laiki. Tomēr ar cerību un ticību sirdīs tauta pārvarēja visas grūtības un atdzima. Vai tad tiešām šoreiz neizturēs??? Gribās ļoti ticēt un vēlēt, lai tauta izturētu un atdzimtu. Bet ar vienu gribēšanu un vēlējumiem ir par maz. Vajadzīga konstruktīva darbība un neatlaidīga rīcība, nevis tukšu solījumu kulšana. Baznīca lūdzas par mūsu tautu, zemi, Valsti, pilsoņiem, valdību, lai Svētais Gars apskaidrotu Valsts vadītāju prātus un sirdis, ka tie spētu atrast pareizus risinājumus un nebaidītos īstenot tos praksē. Arī 18. novembrī kristīgo kofesiju vadītāji vienosies ekumeniskajā lūgšanā par mūsu tautu, parādot, ka tikai vienotībā ir mūsu spēks un paļāvībā uz Dievu ir mūsu izeja no strupceļa. Lai visas amatpersonas un visi labas gribas cilvēki, kuri apdzīvo Latviju, atver savas sirdis Valsts himnas dziedāšanas laikā un ielaiž tajās ticību Tam, kuru piesauc, lūdzot patiesi Dieva svētību sev, ikvienam Latvijas iedzīvotājam un visai tautai. Tad notiks pirmais brīnums, ja ticības sēkliņa uzdīgs korumpētajās sirdīs, attīrot tās no daudziem grēkiem, kas neļauj cilvēkam būt godīgam, patiesam, brīvam un laimīgam. Kalposim Patiesībai, un Patiesība darīs mūs brīvus!

Sirsnīgi apsveicu visus tautiešus gan mīļajā Tēvzemē, gan Īrijā, Anglijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā un visās pasaules malās, kur vēl brīžiem ieskanas latvju valoda un dziesmas, mūsu Valsts proklamēšanas 105. gadadienā! Lai Dievs patiešām svētī Latviju un visus mūs!!!

priesteris Andris Solims,

Lielvārde, Latvija

Uzmanību!!!

          Tagad ir iespēja sekot mūsu draudzes dievkalpojumu tiešraidēm Facebook vietnē. Sekojiet ierakstiem tur izvietotajā mūsu draudzes mājaslapā "Lielvārdes sv. Krusta Paaugstināšanas Romas katoļu baznīca". Ir izveidota arī mūsu draudzes lūgšanu atbalsta grupa "Lielvārdes draugi", kurā var pierakstīties tie, kuriem interesē saņemt kādus paziņojumus par mūsu draudzes dievkalpojumu tiešraižu laikiem un datumiem.

          Aicinu visus izmantot šo vienreizējo iespēju turpināt lūgties ar mums attālināti un paziņot par to arī citiem draudzes locekļiem vai draugiem. Jūsu mīļotais dievnams ļoti skumst pēc saviem dievlūdzējiem un gaida jūs visus ātrāk atpakaļ, tiklīdz pāries jūsu pārbaudījumu un ciešanu laiks, kas neļauj jums piedalīties mūsu dievkalpojumos klātienē. Lūgsimies vienoti kopā ar Radio Maria vai Latgales radio un Facebook starpniecību! Izmantosim šo tehnikas sasniegumu dāvanu kristiešiem, lai šie virtuālie dievkalpojumi ienāktu jūsu mājokļos, kuri tādā veidā atkal kļūtu par "mājas baznīcu", kā tas bija pirmajos kristietības gadsimtos.

           Novēlu jums visiem, mani mīļie, pārvarēt visas bailes no vīrusa briesmām un "nevarēšanas un aizņemtības" aizbildinājumiem, lai jūs nāktu uz savu draudzes dievnamu lūgties kā priecīgi Dieva bērni. Dievs jūs mīl!!! Turaties un sirsnīgi lūdzaties - lūgšana ir stiprs antivīruss pret ikvienu grēka vīrusu, arī pret šo koronavīrusu!

Jūsu draudzes gans pr. Andris Solims