06 - 02 - 2023
RADIO MARIJA LATVIJA

 Klausies radio datorā -
spied pogu zemāk redzamajā atskaņotājā!

Multimēdijas
Youtube

 

Dievkalpojumu kārtība Lielvārdes Romas katoļu draudzē 2023. g. februārī

 

Svētdienās:

10:00 – Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana un adorācija;

10:20 – “Rožukroņa” lūgšanas; 11:00 – Sv. Mise.

Darbdienās:

Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās:

sv. Mise pl. 18:00.

2.02. – Kunga Prezentācijas templī svētki

(Sveču diena):

18:00 – Sv. Mise ar sveču svētīšanu un Gaismas procesiju.

3.02. — sv. Blazija diena

un Mēneša pirmā piektdiena:

pl. 18:00 — Sv. Mise un svētība ar sv. Blazija svecēm kakla un elpošanas ceļu slimniekiem. Jēzus Sirds dievkalpojums pēc sv. Mises.

5.02. — Sv. Agates diena un mēneša 1. svētdiena:

pl. 11:00 tiks pasvētīta sv. Agates maize un ūdens.

Jēzus Sirds dievkalpojums pēc sv. Mises.

11.02. — Dievmātes parādīšanās Lurdā piemiņasdiena un

31. Vispasaules slimnieku diena:

Slimnieku sakramenta piešķiršana sv. Mises laikā pl. 11:00.

Pēc sv. Mises — Rožukronis par slimniekiem Vissvētākā Sakramenta priekšā.

14.02. — Eiropas aizbildņu sv. Cirila un Metodijasvētki.

21.02. —Aizgavēņa vakarā: Pankūku balle pēc sv. Mises pl. 18:00. 

Lūgums atnest maziņu “groziņu” ar pašceptām dažāda veida pankūkām.

22.02. — Pelnu Trešdiena, Lielā Gavēņa sākums.

      18:00 — sv. Mise Lielvārdē ar svētīto pelnu kaisīšanu uz galvas ticīgajiem.

Jāievēro STINGRAIS GAVĒNIS bez gaļas un piena produktiem

(izņēmums: mazi bērni, veci un slimi cilvēki).

Atļauta 1 ēdienreize līdz sātam, pārējās ir vieglas uzkodas.

Aizliegtas izpriecas, skaļa mūzika.

2. februāris - Kunga Prezentācijas templī svētki
(Sveču diena)

2. februārī Baznīca svin Kunga Prezentācijas templī svētkus, kurus tautā vairāk pazīstam kā Sveču dienu, jo dievkalpojuma sākumā tiek svētītas sveces un ticīgie dodas Gaismas procesijā.

       Šie svētki balstās uz Lūkas evaņģēlija aprakstu 2, 22 -39, kas vēstī, ka 40. dienā pēc Jēzus dzimšanas Jaunava Marija un sv. Jāzeps devās uz Jeruzalēmes svētnīcu, kur saskaņā ar jūdu likumu un tradīciju vajadzēja izpirkt katru vīriešu kārtas pirmdzimto gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, saliekot Dievam attiecīgu izpirkuma upuri. Ar šo upuri tad izpirka Dievam paredzētos jaundzimušos zēnus un liellopus, saliekot viņu vietā "aizvietojuma" upuri no sīklopiem vai putniem. Nabadzīgākajiem civēkiem bija pietiekoši upurēt divus jaunus baložus, ko Marija un Jāzeps arī upurēja par jaundzimušo Jēzu, par cik bija nabadzīgi.

          Vecās Derības Izceļošanas grāmatā lasām par jūdu tautas verdzības smago jūgu Ēģiptē, no kura Dievs to atbrīvoja, sūtīdams Mozu izvest savu izredzēto tautu no verdzības zemes, kur tā Jāzepa laikos bija brīvprātīgi devusies, dzenoties pēc labākiem materiāliem apstākļiem. Faraons negribēja atlaist brīvībā jūdu tautu, tāpēc pār Ēģiptes zemi nāca veselas septiņas lielas nelaimes, starp kurām kā pēdējā bija visu ēģiptiešu pirmdzimto zēnu un vīriešu kārtas lopu nāve, ieskaitot paša faraona dēlu. Pirms tam bija izdota faraona pavēle nogalināt ebreju tautas jaundzimstošos zēnus visā Ēģiptē. Kā zināma kompensācija vēlāk bija Dieva pavēle Viņam upurēt jūdu tautas vīriešu kārtas pirmdzimtos zēnus un mājdzīvniekus, ļaujot tos izpirkt ar mazākiem kaujamiem upuriem.

         Marijai pirms šīs upurēšanas templī bija jāveic miesas šķīstīšana jeb mazgāšanās, jo bērna dzemdības Vecajā Derībā tika uzskatītas par nešķīstu, netīru darbu, par cik tika aptraipīta miesa (sk. Levītu (Trešā Mozus) grāmata 12, 2-4). Tādēļ šie svētki līdz Vatikāna II koncilam tika saukti "Jaunavas Marijas šķīstīšanās svētki" un svinēti Dievmātes godam. Bet 1960. gadā svētkiem tika atgriezts to oriģinālais nosaukums „Kunga prezentācija”, jo šo svētku objekts ir Jēzus, kura upurēšana templī ievada Viņa pashālo upuri uz krusta.

        Svētku izcelsme ir atrodama jau IV gadsimtā Jeruzalēmē, kas pie senajiem grieķiem saucās „Ipopante” – „Tikšanās”, kas caur svētīgā Simeona un Annas figūrām simbolizē Jēzus tikšanos ar uzticīgo Izraēļa tautas pārpalikumu, kas pacietīgi gaidīja un priecājās par Mesijas atnākšanu. Šie svētki ātri kļuva ļoti populāri, ka bizantiešu imperatoram Justiniānam (VI gs.) nācās tos ar dekrētu ieviest kā obligātos 2. februārī visā Austrumu impērijā, jo sākotnēji tos svinēja 14. februārī (40. dienā pēc Epifānijas svētkiem Austrumos, kas tika svinēti kā Kristus Dzimšanas svētki). Rietumos tie sāka izplatīties ar VI gadsimtu, bet Romā tie tika svinēti VII gadsimta vidū sākotnēji ar gandarīšanas raksturu. Pāvests Sergejs I (687-701) ieviesa tajos vienu no senākajām gandarīšanas procesijām no San Adriano al Foro baznīcas uz Dievmātes Lielāko baznīcu – Santa Maria Maggiore. Gallijā kopš X gadsimta ir atrodama liecība par sveču svinīgo svētīšanu un gaismas procesiju, kas kļuva ļoti populāra tautā, dodot svētkiem paralēlu nosaukumu: „candelora” (sveču diena). Kristus ir Gaisma, kas apspīdēja visas tautas, kas atradās grēka tumsībās. Šīs Gaismas simbols ir svece. Ticīgie ar aizdegtām svecēm rokās dodas gaismas procesijā uz tikšanos ar Pestītāju svētās Mises sākumā. Baznīcas svētītās sveces kristieši dedzina arī mājās lūgšanu brīžos kā ticības gaismas zīmi. Degoša svece tiek pasniegta Kristības sakramentā kā Kristus gaismas un ticības redzamā zīme. Līdz ar to 2. februāra svētki ir kļuvuši Baznīcā par Gaismas svētkiem, kuros ticīgie tiek aicināti ar prieku piedalīties, lai nestu šo ticības gaismu pagāniem mūsu ģimenēs, tautās un visā sabiedrībā.

          Kopš 1997. gada pāvests Jānis Pāvils II 2. februāri aicina svinēt kā Dievam veltīto – konsekrēto personu dienu. Viņu aicinājums ir nesaraujami saistīts ar Baznīcas dzīvi un kalpojumu, īpašā veidā izdzīvojot vienotību ar Kristu.

3. februāris - Svētā Blazija diena

         Svētais Blazijs bija Sebastes bīskaps Armēnijā. Miris mocekļa nāvē ap 316. gadu Austrumu imperatora Licinija konflikta ar Rietumu imperatoru Konstantinu Lielo izraisīto vajāšanu laikā. Apglabats Sebastes katedrālē, no kurienes 732. gadā viņa relikviju daļa tika aizvesta uz Romu, bet ceļojuma laikā vētras apdraudētais kuģis bija spiests apstāties pie Maratea (mūsdienu Potenza) pilsētas jūras krastā. Tur tika uzcelta mocekļa godam baznīca, kas vēlāk kļuva par lielu baziliku un svētceļojumu vietu, dodot tā novada kalnam nosaukumu Monte San Biagio (Svētā Blazija kalns). Vairākas pilsētas Itālijā, Francijā, Spanijā un citur tika nosauktas svētā Blazija vārdā. Saskaņā ar seno tradīciju sv. Blazijs ir izvēlēts par kakla un elpošanas ceļu slimnieku aizbildni, jo ir brīnumainā veidā glābis no nosmakšanas vienu zēnu, kurš bija aizrijies ar lielu asaku. Šajā dienā kakla slimniekiem tiek dota svētība ar divām sakrustotām svecēm, kuras tiek pieliktas pie kakla ticīgajiem, ticībā piesaucot sv. Blazija palīdzību.

5. februāris - sv. Agates, jaunavas un mocekles diena

         Agata - no grieķu val. nozīmē "labā, tikumainā". Dzimusi ap 235. gadu Katānijas pilsētā Sicīlijā kristīgā ģimenē. Piecpadsmit gadu vecumā veltīja savu dzīvi kalpošanai Kristum un saņēma no Katānijas bīskapa sarkanu plīvuru, ko nēsāja konsekrētās jaunavas. Prokonsuls Kvincianijs, viņas skaistuma savaldzināts, iekāroja Agati un lika to atvest uz savu pili. Nepadevusies viņa uzmācībām un vēlāk kārdinājumiem publiskajā namā, kur tika ievietota, lai salauztu viņas tikumību, Agate tika apsūdzēta kristietībā un pakļauta nežēlīgām spīdzināšanām. Prokonsuls trakumā lika viņai nokniebt krūtis ar milzīgām knaiblēm, kas vēlāk kļuva attēloti kā Agates atpazīšanas elementi kristīgajā mākslā. Bet cietumā viņu apmeklēja sv. Pēteris un brīnumaini dziedināja viņas lielās brūces. To redzot, prokonsuls naidā lika viņu dedzināt uz kvēlojošām oglēm, bet izcēlās sitpra zemestrīce, un Katānijas pilsoņu saniknotais pūlis pieprasīja pārtraukt jaunavas spīdzināšanu. Agati pusdzīvu izvilka no krāsns un iemeta cietumā, kur pēc pāris stundām viņa nomira ap 251. gadu. Bet 252. gadā sākās Etnas vulkāna spēcīgs lavas izvirdums, kas draudēja izpostīt pilsētu. Tad kristieši un pagāni no Agates kapa izņēma viņas jaunavības brīnumaino plīvuru, kas nesadega viņas dedzināšanas laikā, un ar to gāja procesijā pret ugunīgo lavu, kas apstājās. No tā laika sv. Agati godina kā aizbildni pret vulkāna izvirdumiem un ugunsgrēkiem. 1886. gadā ar šo brīnumainā plīvura relikviju Katānijas arhibīskaps devās procesijā pret Etnas vulkāna lavas izvirdumu, kas draudēja iznīcināt vulkāna pakājē esošo pilsētu Noziano, un lava apstājās un sastinga izstieptā plīvura priekšā.          

         Katānijā un visā Sicīlijā 5. februāris ir liela svētku diena, sevišķi ar slaveno un krāšņo svētās Agates relikviju procesiju pa pilsētas ielām, kur relikvijas tiek nestas ievietotajā svētās sudraba statujā, kas atgadina karalieni ar kroni galvā. Ir ļoti daudz katāniešu, kuri ir speciāli veltīti svētajai un specifiskos apģērbos - baltos halātos ar jostu viduklī un arābu cepurīti galvā - dodas pretī procesijas gājienam ar milzīgām vaska svecēm rokās, skaļi kliegdami euforijā bravurīgus saucienus: "Lai dzīvo svētā Agata!".

           Baznīca Latvijā un citur šajā dienā svētī sv. Agates maizi un ūdeni kā līdzekli pret ugunsgrēkiem un ceļu satiksmes negadījumiem. Šo svetītās maizes gabaliņu ticīgie nesā līdzi savās ceļa somās vai apģērbā ceļojumos un braucienos.         

14. februāris - Eiropas aizbildņu svēto Cirila un Metodija svētki.

22. februāris - Sv. Pētera katedras jeb Pāvesta primāta svētki.

Uzmanību!!!

 

          Tagad ir iespēja sekot mūsu draudzes dievkalpojumu tiešraidēm Facebook vietnē. Sekojiet ierakstiem tur izvietotajā mūsu draudzes mājaslapā "Lielvārdes sv. Krusta Paaugstināšanas Romas katoļu baznīca". Ir izveidota arī mūsu draudzes lūgšanu atbalsta grupa "Lielvārdes draugi", kurā var pierakstīties tie, kuriem interesē saņemt kādus paziņojumus par mūsu draudzes dievkalpojumu tiešraižu laikiem un datumiem.

          Aicinu visus izmantot šo vienreizējo iespēju turpināt lūgties ar mums attālināti un paziņot par to arī citiem draudzes locekļiem vai draugiem. Jūsu mīļotais dievnams ļoti skumst pēc saviem dievlūdzējiem un gaida jūs visus ātrāk atpakaļ, tiklīdz pāries jūsu pārbaudījumu un ciešanu laiks, kas neļauj jums piedalīties mūsu dievkalpojumos klātienē. Lūgsimies vienoti kopā ar Radio Maria vai Latgales radio un Facebook starpniecību! Izmantosim šo tehnikas sasniegumu dāvanu kristiešiem, lai šie virtuālie dievkalpojumi ienāktu jūsu mājokļos, kuri tādā veidā atkal kļūtu par "mājas baznīcu", kā tas bija pirmajos kristietības gadsimtos.

           Novēlu jums visiem, mani mīļie, pārvarēt visas bailes no vīrusa briesmām un "nevarēšanas un aizņemtības" aizbildinājumiem, lai jūs nāktu uz savu draudzes dievnamu lūgties kā priecīgi Dieva bērni. Dievs jūs mīl!!! Turaties un sirsnīgi lūdzaties - lūgšana ir stiprs antivīruss pret ikvienu grēka vīrusu, arī pret šo koronavīrusu!

Jūsu draudzes gans pr. Andris Solims

 

 

Aicinām jaunus, muzikālus dziedātājus, sevišķi puišus, vīrus, nākt dziedāt draudzes korī!!!

Zēni un jaunekļi tiek mīļi aicināti kalpot pie altāra kā ministranti mūsu baznīcā!!!

 08.12.2015. Latvijā tika palaista ēterā jauna katoļu radiostacija Radio Maria Latvija, kas translē dažādus raidījumus (lūgšanas, dziesmas, Sv. Misi, specifiskus raidījumus utt.) 24 stundas diennaktī:

FM frekvencēs: Rīgas rajonā - 97,3

Liepājas rajonā - 97,1

Krāslavas rajonā - 97

internetā:
 www.rml.lv

Nospied: Listen

Ienāc paklausīties!!!