Uzmanību!!!

       Sakarā ar neiespēju izmantot dievnamu dievkalpojumiem dotajā brīdī, sv. Mises darbdienās un svētdienās tiek svinētas blakus esošajā draudzes mājā 2. stāvā sv. Krusta kapelā ierastajos laikos.

        Atvainojamies par sagādātajām neērtībām un paldies par Jūsu izpratni un lūgšanu atbalstu!

Maija mēneša dievkalpojumi

           Maija mēnesis katoliskajā Baznīca tradicionāli tiek veltīts Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, kad ticīgie pulcējas draudžu dievnamos vai pie Latgales ceļmalu krustiem, kur notiek Dievmātes godināšana. Baznīcās pēc vai pirms sv. Mises notiek maija mēneša dievkalpojumi, kuros tiek skaitītas lūgšanas un dziedāta Litānija Dievmātes godam, tiek uzstādīts publiskai pagodināšanai Vissvētākais Sakraments, ar kuru beigās tiek svētīti ticīgie.

Līdzīgi Latgalē pie ceļmalu krustiem ticīgie pulcējas vakaros, lai dziedātu dziesmas un Litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam. Tā ir skaista un sena Latgales novada katoļticīgo tradīcija šajā mēnesī apliecināt savu mīlestību Dievmātei, ticībā raidot savas lūgšanas kopā ar Mariju uz viņas Dēlu Jēzu Kristu. Jaunava Marija neaizēno sava Dēla godu un neaizvieto Viņa kultu, bet gan daudzus ved pie Jēzus kā mūsu garīgā Māte, kura rūpējas par savu garīgo bērnu pestīšanu, tādā veidā palīdzot Kristum mūsu atpestīšanas darbā. Dievmāte ir stipra mūsu Aizbildne pie Dieva, tādēļ tik daudzi miljoni ticīgo pasaulē viņu godina un lūdz viņas debesīgo aizbildniecību mūsu vajadzībās. Steigsimies pie Jaunavas Marijas, meklējot pie viņas patvērumu bēdās, jo viņa ir Bezvainīgā Jaunava, kas ir uzņemta debesīs un ir vistuvāk savam Dēlam Jēzum.

Ģimenes arī tiek aicinātas katru vakaru vienoties kopīgās lūgšanās Dievmātes godam, jo tur, kur ģimenes lūdzas kopā, tur veidojas Baznīcas šūniņas un tiek stiprinātas pašas ģimenes saites. Praktizēsim mūsu tautas skaistās kristīgās tradīcijas, lai nemazinātos ticības gars un neizzustu mūsu kristīgā identitāte.

P.S. Litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam var atrast sadaļā „Lūgšanas - Litānijas".

Kristus ir augšāmcēlies, Alleluja!

Vismīļie draugi, mani dārgie lielvārdieši!

         Visus no sirds gribu sveikt šajos gaišajos un līksmajos Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkos un novēlēt mums visiem reāli augšāmcelties no visiem kritieniem – gan garīgiem, gan ekonomiskiem, lai mēs spētu ātrāk iziet no vispārējās krīzes, kas ir pārņēmusi praktiski visu pasauli. Kristus atnāca pirms diviem gadu tūkstošiem uz šo grēka un nāves pārmainīto pasauli, lai to restaurētu un visai radībai atgrieztu tās sākotnējo veidolu. Viņš uzņēmās izlabot Ādama un Ievas pirmdzimtā grēka vainu, ko viņi atteicās pat atzīt Paradīzes dārzā, par ko arī saņēma Dieva sodu: zaudēja garīgo un materiālo labklājību un kļuva mirstīgi. Zemes paradīze jeb labklājības un pārpilnības stāvoklis izbeidzās priekš visiem cilvēkiem visās paaudzēs, taču mūsu Radītājs un Tēvs nevēlējās cilvēka nāvi un mūžīgās ciešanas ellē, ko bija jau radījis sātans. Tādēļ Dievs deva cilvēkam otru iespēju būt laimīgam debesu paradīzē, izlabodams viņa vietā pielaisto kļūdu un atjaunodams visai cilvēcei Dieva bērnu tiesības, kuras zaudējām caur pirmdzimto grēku. Neaizmirsīsim, ka šī grēka pamatā bija lepnība, kas ir visu grēku un netikumu māte un sakne.

        Pirmā cilvēka vēlme būt Dieva vietā nav mazinājusies arī mūsu modernisma laikmetā, kad cilvēks labprāt grib saraut visas attiecības un saistības ar savu Radītāju un ieņemt vietu Dieva tronī. Mīlestības harmonija tika izjaukta caur mūsu pirmvecākiem, bet Jēzus Kristus to restaurēja caur savas bezgalīgās Mīlestības Upuri, ko Viņš salika uz krusta Lielajā Piektdienā par visiem grēciniekiem visās paaudzēs. Te parādās Debesu Tēva neizmērojamā Žēlsirdība pret cilvēkiem, kuru atpestīšanas labā Viņš nesaudzēja pat savu Viendzimušo Dēlu, kurš pieņēma cilvēcisko dabu un cieta mūsu vietā krusta nāvi, vissmagāko ciešanu sodu tā laika romiešu sodu sistēmā. Būdams nevainīgs, Kristus nomira vainīgās cilvēces vietā, izlīdzinādams Ādama grēku un atgriezdams mums visiem tiesības Dievu atkal saukt par Tēvu. Vēl vairāk – dievišķais Glābējs sagrāva mūžīgās Nāves un elles varu, kas turēja savos grēka valgos visu cilvēci. Caur savu augšāmcelšanos Kristus atgrieza mums mūžīgās dzīves dāvanu, ka bijām zaudējuši. Kaut arī laicīgais sods – cilvēka miesas nāve – palika, tomēr tika nocelts mūžīgais sods – mūžīgā nāve. Kristus mirusī Miesa tika pārveidota Viņa augšāmcelšanās brīdī. Arī mūsu nākamās augšāmcelšanās brīdī Dievs mums dāvās jaunu miesu, kas būs pēc Kristus Augšāmcelšanās godības apstarotās Miesas parauga. Šo lielo noslēpumu cilvēciskais prāts nav spējīgs aptvert, tāpēc tas vienmēr paliks mūsu ticības pamatnoslēpums, ko tikai ticībā spējam pieņemt. Jāpiebilst, ka nedrīkst šo augšāmcelšanās noslēpumu jaukt ar iedomāto reinkarnācijas ideju, jo Dievs mūs katru ir radījis individuāli kā oriģinālo būtni, nevis kserokopiju. Un Jēzus ir izlējis savas Visdārgās Asinis par katru no mums, dāvājot arī personīgo atpestīšanu katram indivīdam, kurš to ir pieņēmis. Ja mēs ticam, ka Dievs mūs ir radījis no nekā, tad ticībā arī pieņemam, ka Viņš spēs Augšāmcelšanās brīdī jeb Pastarā dienā dāvāt jaunu miesu cilvēka dvēselei, kas ir nemirstīga. Svinot Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kristieši svin reizē arī savas nākamās augšāmcelšanās svētkus, kurus gaida atnākam laiku beigās. Tas ir viens no šo vislielāko kristiešu ticības svētku – Lieldienu svinību objektiem.

         Bet ikgadēji Lieldienu svētkos ticīgie tiek aicināti ar prieku svinēt Kristus uzvaru pār nāvi un pāreju no Nāves un Dzīvību, kas notiek Pashas svētajā naktī. Baznīca, kas ir Kristus iemīļotā Līgava, Lieldienu naktī cieši vienojas un ir solidāra ar savu debesīgo Līgavaini – Kristu cīņā ar Sātanu un Nāvi un ļoti priecājas par Pestītāja lielo triumfu – Līgavaiņa spīdošo uzvaru pār mūžseno cilvēces un Dieva ienaidnieku – elli, grēku un nāvi. Visiem kristiešiem tie ir liela prieka un sirsnīgas pateicības Jēzum svētki, kuros viņi tiek aicināti neaizmirst Pestītāja milzīgo Mīlestības Upuri, ko Kristus veica cilvēces labā. Tādēļ būtu ļoti skumīgi, ja šie visnozīmīgākie ticības svētki ļoti daudziem kristiešiem aprobežotos tikai ar Lieldienu olu krāsošanu un „olu kaujām”, šūpolēm, ar laicīgām izpriecām pie dabas vai svētku galda, ieviešot pagāniskus un māņticības elementus tajos. Kristus Dzimšanas svētki un Adventa laiks ir jau pilnībā aprīti caur biznesu un peļņas darījumiem. Nedrīkstam upurēt šim dēmonam arī Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkus, tāpēc aicinu visus kristiešus un labas gribas cilvēkus tos svinēt kristīgā veidā kopā ar Baznīcu, piedaloties svinīgajos dievkalpojumos un pieņemot savās no grēkiem attīrītajās dvēselēs Pestītāju. Tad mūsu prieks būs līdzīgs Kristus mācekļu priekam. Tad varēsim arī cerēt saņemt Kunga svētību mūsu ģimenēm, darbiem, tautām, ja palīdzēsim uzturēt Kristus atjaunoto Mīlestības harmoniju pasaulē ar savu cēlo kristieša paraugu.

       Lai Kristus Uzvaras spēks dāvā izturību un drosmi visiem slimajiem, vecajiem, vientuļajiem un vājajiem tautiešiem nest savu ciešanu un slimību krustu uzticībā un paļāvībā uz Kungu! Lai mīlestība izspiež naidu ievainotajās sirdīs un dod spēkus piedot visiem pāridarītājiem! Bet visiem materiālajās grūtībās nonākušajiem un darbu zaudējušajiem gribu novēlēt nekrist izmisumā un bezcerībā – atdosim Jēzum visas mūsu laicīgās dzīves problēmas un stipri paļausimies lūgšanās uz Viņa atbildi! Dievs Jūs visus mīl – priecāsimies par to kā Viņa patiesie bērni un būsim uzticīgi Debesu Tēva gribas pildītāji virs zemes, tad arī mūsu prieks debesīs būs mūžīgo Lieldienu prieks!!! Lai Augšāmcelšanās Gaisma apstaro visu drūmo siržu tumsības un ļauj dvēselei priecāties Kristus mācekļu priekā par Pestītāja dāvāto mūžīgās dzīves dāvanu! Izturību visos dzīves pārbaudījumos un paļāvību uz Kungu visās grūtībās, vairojot savu ticību Lieldienu brīnumam! Saglabāsim savu kristīgo un latvisko identitāti, nezaudējot ticību arī savas tautas gaišākai nākotnei, kaut arī tik daudz tumšu mākoņu ir pie mūsu mīļās Dzimtenes debesīm patreiz. Tomēr vienreiz arī tur atspīdēs tautas augšāmcelšanās gaismas stars.

        Lai Kristus Pasha ienes mūsu sirdīs arī lielu cerību, ka Dievs savā bezgalīgajā žēlsirdībā atsūtīs mums godprātīgus un pareizus būvniekus un sponsorus, kuri spētu atjaunot mūsu sagrauto dievnamu, lai tas ātrāk piedzīvotu savu augšāmcelšanos!!! Lūgsimies no sirds un atbalstīsim šo cēlo mērķi arī ar saviem ziedojumiem! Turaties un esiet uzticīgi Kristum, Viņa Baznīcai un savai draudzei! Esiet tās īstie patrioti! Neļaujiet sātanam sagraut mūsu draudzes garīgos pamatus, kurus vajag vispirms atjaunot un nostiprināt caur dedzīgu lūgšanu un upurgatavu darbu saliedētā garā un vienprātībā! Lai augšāmcēlies Kristus Jūs sargā un svētī! Vēlreiz visiem priecīgus un mierpilnus Kristus Augšāmcelšanās svētkus, ko lai pavada šis Lieldienu laika kristiešu sveiciens:

Kristus ir augšāmcēlies! – Patiesi ir augšāmcēlies!

Patiesā cieņā un lūgšanu piemiņā:

priesteris Andris Solims

Dziedošais priesteris Juris Mukāns ir pārcēlies uz debesīm

        3. aprīlī pl. 16:00 man piezvanīja viens brālis priesterībā un paziņoja sēru vēsti, ka pirms pāris stundām Kungs pēkšņā nāvē ir aizsaucis mūžībā visu mūsu mīļoto brāli - ilggadējo Daugavpils Dievmātes Bezvainīgās Ieņemšanas draudzes prāvestu Juri Mukānu, kurš tajā draudzē nokalpoja 31 gadu. Šī vēsts mani ļoti satrieca, kā un daudzus citus, jo neviens nebija dzirdējis, ka šis arvien enerģiskais un "skrienošais" priesteris, kurš 30.10.2018. nosvinēja 80 gadu jubileju, būtu sūdzējies par veselības problēmām. Daudziem likās, ka pr. Mukānam nebija laika slimošanai, jo vajadzēja apkalpot vienu no lielākajām Latgales draudzēm, ko zināmu laiku nācās darīt arī vienam pašam bez vikāra palīdzības. Mēs, jaunākie priesteri, nereti apbrīnojām pr. Jura enerģiju un spēkus viņa cienījamā vecumā, tāpēc viņa pēkšņā nāve bija negaidīts pārsteigums, it sevišķi viņa vikāram Robertam, kurš devās meklēt prāvestu, lai dotos celebrēt sv. Misi Daugavpils slimnīcas kapelā pl. 15:00, un atrada viņu jau mirušu... Vai tas bija liels pārsteigums arī pašam nelaiķim prāvestam Jurim? Izrādās, ka viņš uz šo brīdi bija labi sagatavojies, jo Dieva Apredzība ļāva viņam tajā rītā pieiet pie grēksūdzes un nomazgāt savu dvēselīti, sagatavojot to uz tikšanos pēc dažām stundām ar savu Radītāju un Pestītāju, kuram viņš tik dedzīgi un uzticīgi bija kalpojis gandrīz 51 gadu. 26.05.2018. priesteris Juris Mukāns skaisti un sirsnīgi nosvinēja Priesterības zelta jubileju, kurā es arī piedalījos un ar prieku viņu apsveicu kā savu labo draugu un brāli. Tad mums visiem likās, ka viņš vēl jau pakalpos vairākus gadus Kunga druvā. Bet Dieva griba mums bieži ir tik nezināma un nesaprotama, kurai mēs visi esam padoti un aicināti to pieņemt un izpildīt. Arī priesteris Juris gatavojās kā Kristus kareivis doties pildīt savu priesterisko pienākumu, taču saņēma pavēsti no debesīgā pastnieka Nāves ierasties pie sava Kunga debesu mājās, kur devās viņa skaistā un Dievu mīlošā dvēselīte. Atšķirībā no iesaukuma uz trijiem gadiem dienēt padomju armijā Sibīrijā, kad viņš saņēma pavēsti 1961. gadā, šī pavēste aizsauca tagad viņu turpināt dienēt Dieva mīlestības un mūžīgā prieka armijā svēto sadraudzībā uz mūžīgiem laikiem.

       Priestera Jura dzīves gaitas sākās 30.10.1938. Kalupes pagastā, augot 7 bērnu ģimenē, kurā valdīja ticības un darba gars. Arī viņa 5 gadus vecākais brālis Staņislavs tika ordinēts par priesteri 1959. gadā, kura piemēram sekoja Juris, tā paša gada rudenī iestājoties Rīgas Garīgajā seminārā. Kopā tajā gadā tur mācījās 33 semināristi, bet čekisti lika viņu skaitu samazināt līdz 20, izslēdzot veselus 13 jaunekļus. Arī seminārists Juris Mukāns uz gadu tika izslēgts no Garīgā semināra, iepazīdams padomju varas sūro vājašanu pātagu. Tomēr pēc armijas viņam radās iespēja turpināt un pabeigt studijas Rīgas Garīgajā seminārā, saņemot Priesterības svētības 26.05.1968. Kā pirmā viņa kalpošanas vieta bija Aglona, kur viņš bija vikārs. Tad 1969. gadā tika aizsūtīts kalpot Jēkabpils un Jaunjelgavas draudzēs, bet no 1970.-1977. gadam apkalpoja kā prāvests Jezupovas (Naujenes) un Spruktu draudzes. Pēc tam 10 gadus viņš kalpoja Bārkavas, Lubānas un Madonas draudzēs. Un kopš 1988. gada ļoti raženi strādāja minētajā Daugavpils Dievmātes Bezvainīgās Ieņemšanas draudzē, kur nokristīja, iesvētīja, salaulāja, aprūpēja ar Slimnieku sakramentiem un izvadīja mūžībā desmitiem tūkstošu ticīgo. Varam tikai pateikties Dievam par priestera Jura svētīgo un raženo darbu Kristus vīna dārzā.

        Mana pirmā tikšanās ar priesteri Juri bija Aglonā uz koriem, kur es kā jauns ērģelnieks bieži piebraukāju svētkos palīdzēt dziedāt korī un vēlāk arī spēlēju kā ērģelnieks 1986. gadā. Es redzēju šo izskatīgo un smaidīgo vīrieti, kurš gāja aiz ērģelēm otrajā pusē lūgties, bet sākumā es vēl nezināju, ka viņš ir priesteris. Mises laikā viņš nāca dziedāt korī un stāvēja man blakus pie tenoriem. Man bija prieks dziedāt ar viņu, dzirdot viņa skanīgo balsi, un mēs sadraudzējāmies. Tikai vēlāk es uzzināju, ka viņš ir Bārkavas prāvests, kuram ļoti patika dziedāt, un to viņš turpināja darīt visas savas Priesterības kalpošanas laikā. Viņš mīlēja Baznīcas kora mūziku, ar lielu entuziasmu dziedāja Eksekvijas brāļu priesteru bērēs un dedzīgi lūdzās. Neskatoties uz lielo darba slodzi, lūgšanām bija atrasts laiks un griba, jo tajās Kunga kalps smēlās spēkus ikdienas darbā, nemazinot savu dievbijības garu līdz pat nāvei.

        Gan man, gan ikvienam atmiņā paliks priestera Jura sirsnīgums, ar kādu viņš sasveicinājās pie katras tikšanās, tik stipri apkampdams, ka likās - tūlīt nospiedīs tevi. Viņa brāliskais skūpsts bija kā rituāls pareizticīgajiem pie sasveicināšanās, ar ko viņš izrādīja savu sirsnīgu prieku par katru ciemiņu un brāli, kas pie viņa atbrauca ciemos. Viņš bija patiesi sirsnīgs un viesmīlīgs. Tauta viņu arī par to mīlēja, jo bija iejūtīgs un katram spēja pateikt nomierinošus vārdus bēdās un grūtībās. Šī labestība vienmēr staroja no viņa acīm, iedrošinot griezties pēc palīdzības daudzus bēdu nomāktos un nabagus. Es viņu gribētu raksturot kā vienkāršās tautas priesteri, līdzīgu manam onkulim priesterim Marianam Daļeckim, ar kuru tagad priesteris Juris jau ir kopā mūžībā. Diemžēl ne visiem mums, priesteriem, piemīt tāds cilvēciskums un labestība, kāds piemita priesterim Jurim. Cik ļoti man personīgi gribētos sekot šim viņa piemēram savā priesteriskajā kalpošanā! Domāju, ka šīs labās īpašības bija ievērojuši un atzinīgi novērtējuši priestera Mukāna vairāki vikāri un tuvākie līdzstrādnieki, kuri tagad lūdzas par viņa dvēselīti.

       Pievienosimies viņu lūgšanām arī mēs visi, kuri personīgi pazinām vai arī nepazinām mirušo prāvestu Juri Mukānu, jo ticīgo svēts pienākums ir lūgties par draudžu ganiem - dzīviem un mirušiem, tādēļ ka viņi visu savu dzīvi ir veltījuši kalpošanai ticīgajai tautai, lūdzoties par ikvienu no mums. Atmaksāsim viņiem ar mūsu sirsnīgām lūgšanām un palīdzēsim mirušajiem draudžu ganiem ātrāk pievienoties debesu priesteru saimei, kuras loceklis tagad ir arī mūsu mīļotais brālis Kristū priesteris Juris. Lai Pestītājs, kuram viņš tik dedzīgi bija kalpojis visā dzīvē, ir viņam žēlsirdīgs Tiesnesis mūžībā un pieņem sava kalpa dvēselīti savu eņģeļu koros dziedāt visskaistāko "Te Deum laudamus" (Tevi, Dievs, mēs slavējam)!

         Priestera Jura Mukāna bēru dievkalpojums notiks 6. aprīlī pl. 11:00 Daugavpils Dievmātes baznīcā, pēc tam guldot mirstīgās atliekas pilsētas kapos blakus citiem brāļiem priesteriem.

         Mūžīgo mieru dāvā viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam!

Lielvārdes prāvests Andris Solims