"Un   raudās par Viņu, kā mēdz raudāt

par   pirmdzimto." (Zah 12, 10)

IEVADDZIEDĀJUMS

Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,

Manu sirdi skumjām pildiet. 2x

Raudiet, manas acis, raudiet,

Sāpēm sevi nežēlojiet.

Nobāl saule, zvaigznes tālās,

Nodreb zeme visās malās.

Kapu vietas vaļā veras,

Dieva svētie augšāmceļas,

Visai dabai skumjās līdzi

Debess eņģeļi raud visi.

Visur, kurp vien acis raugās,

Skumjas redzu ļaužu sejās.

Pestītāja rūgtā nāve

Sirdīs ielej dziļas sāpes.

Kristus mokas, viņa brūces,   

Dvēselei būs mūžam svētas.

Jēzu, upuris Tavs rūgtais

Mūs no nāves atpestījis.

Jēzu, ļauj, lai līdzi eju

Es ar Tevi krustaceļu.

TREŠĀ   DAĻA

(Lielā   Gavēņa III un Palmu svētdienā)

         Pēdējā daļā pārdomāsim, ko izcieta Kungs Jēzus kopš ērkšķu kroņa saņemšanas līdz ciešanu pilnajai krusta nāvei, ko upurēsim Debesu Tēvam par visiem cilvēkiem. Sevišķi lūgsim, lai Pestītājs pamudinātu uz atgriešanos pie Dieva visvairāk nocietinātos grēciniekus, bet dvēselēm, kas atrodas šķīstītavā, mazinātu ciešanas un mums visiem dāvātu patiesas grēku nožēlošanas žēlastību un laimīgu nāves stundu.

HIMNA

Raudi, ak, cilvēk, asaras lej rūgtas,
Zemoties steidzies sāpīgās sirdsžēlās.
Mīlēdams tevi, visuvarenais Dievs
Par taviem grēkiem cieš.

Cilvēku glābjot, kas ir smagi kritis,
Pestītājs smagu krustu ņem sev plecos;
Nespēkā krīt Viņš, krustaceļu ejot,
Par ļaudīm gandarot.

Negantiem bendēm paklausa Viņš klusu,
Pienaglot ļaujas sāpīgi pie krusta;
Rokas un kājas Viņam tiek pārdurtas,
Asinīs mazgātas.

Jēzus, pie krusta ļaujot piekalt sevi,
Dzīvību savu upurē par tevi.
Apcerot Kristus ciešanas un nāvi,
Viņu godināsim.

Ciešanās mācos Tevi, Jēzu, mīlēt,
Grēku un visu ļaunu no sirds nīdēt;
Dari, ak, Jēzu, dvēseli man skaidru,
Svētu un laimīgu.
 

Lai vienmēr skan Tev pateicības dziesma,
Jēzu, Tu īstā dzīvība un gaisma,
Dieva Dēls augstais, Pestītājs un glābējs,
Dvēseļu Labais Gans.

Jēzu, ļaužu pūļa nicināts,
Savu draugu atstāts.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, netaisnīgi apsūdzēts,
Krusta nāvei nolemts.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, mūsu grēku smagumu
Nesi Tu uz Golgātu.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, Tavas rokas svētītās
Naglām cauri durtas.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, Tu starp diviem slepkavām
Pacelts krusta kokā.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, Tevi garāmgājēji
Nicināja ļauni.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, nekautrējās slepkava
Pulgot Tevi nāvē.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, sāpēs dziļās, šausmīgās
Tava miesa mocījās.

Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, mirdams savu dvēseli
Tēva rokās atdevi.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, Tavu miesu guldīja
Nikodems klints kapā.
Mans mīļais Jēzu!

Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.

Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!

Māte, Tu zem krusta stāvi...
Skatot Dēla grūto nāvi,
Sirds Tev līdzi viņam cieš.

Māte, ļauj ar Tevi raudāt,
Kristus, mūsu mīļā drauga,
Rūgtās mokas apdomāt.

Māte, Tava mīlestība,
Tava lielā uzticība
Redzama top ciešanās.

Gribu, Māte, es no Tevis
Daļu sāpju ņemt uz sevi,
Krustaceļu nostaigāt.

Pēdējo Kungs saka vārdu:
Mirstot novēl Māti savu
Uzticamam māceklim.

Ak, Marija, Tevi lūdzu:
Māci mani Jēzu mīlēt,
Labprāt savu krustu nest.