"Un   raudās par Viņu, kā mēdz raudāt

par   pirmdzimto." (Zah 12, 10)

IEVADDZIEDĀJUMS

Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,

Manu sirdi skumjām pildiet. 2x

Raudiet, manas acis, raudiet,

Sāpēm sevi nežēlojiet.

Nobāl saule, zvaigznes tālās,

Nodreb zeme visās malās.

Kapu vietas vaļā veras,

Dieva svētie augšāmceļas,

Visai dabai skumjās līdzi

Debess eņģeļi raud visi.

Visur, kurp vien acis raugās,

Skumjas redzu ļaužu sejās.

Pestītāja rūgtā nāve

Sirdīs ielej dziļas sāpes.

Kristus mokas, viņa brūces,   

Dvēselei būs mūžam svētas.

Jēzu, upuris Tavs rūgtais

Mūs no nāves atpestījis.

Jēzu, ļauj, lai līdzi eju

Es ar Tevi krustaceļu.

OTRĀ   DAĻA

(Lielā   Gavēņa II un V svētdienā)

         Šajā daļā pārdomāsim, ko mūsu Pestītājs izcieta kopš viņa netaisnīgās apvainošanas jūdu tiesā līdz kronēšanai ar ērkšķiem. Pestītāja ciešanu nopelnus veltīsim Debesu Tēvam par visiem kristiešiem, lūdzot attālināt naidu, vardarbību, karus, dabas katastrofas, slimības un visas nelaimes, lai valdītu miers, saprašanās, īsta mīlestība uz Dievu un tuvāko.

HIMNA

Redzi, ak, cilvēk, Dievs mīl Tevi:
Tevis dēļ nāvei Viņš atdevis sevi.
Ļaundaru zaimus pārspēj daudzkārtīgi
Tavi parādi.

Lūk, ļaužu tiesai nodots debess Ķēniņš,
Pacietīgs tas kā nāvei nolemts jēriņš.
No pazušanas grēciniekus glābi,
Dzīvei svētīji.

Izsmieklam Tevi tērpa purpurdrānās,
Lika Tev asu ērkšķu kroni galvā.
Tā vienmēr ļaužu grēcīgā lepnība
Tevi nicina.

Raudi, sirds mana, asaras lej rūgtas,
Par tevi Jēzus cieta lielas mokas.
Lai tev atvērtu debess Tēva mājas,
Viņš nāvē gāja.

Jēzu, ļaužu pulkā netaisni
Notiesāts uz nāvi.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, liecinieku apmelots,
Jūdu tiesā zaimots.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, sava mīļā mācekļa,
Trīskārtīgi noliegts.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, pielīdzināts ļaundariem,
Kuri cieš par grēkiem.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, Tevi tauta grēcīgā
Bezprātīgi pēla.
Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, Tevi baltā apģērbā

Izsmiedami tērpa.

Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, vai, kā Tu reiz nicināts,

Vēl virs zemes ir kāds?

Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, mirdz man, sāpju sagrauzta,

Tava seja svētā.

Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, nāci ļaudis atpestīt,

Ļāvi sevi šaustīt.

Mans mīļais Jēzu!

Jēzu, nesi ērkšķu vainagu,

Grēcīgos lai glābtu.

Mans mīļais Jēzu!

Esi sveicināts! Esi godināts!

Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.

Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!

Pestītājs un   Dievs!

Ak, es redzu savu Dēlu
Piesietu pie staba kailu,
Rīkstēm sistu briesmīgi.

Dieva Māte, lūdz man spēku,
Lai es nožēloju grēkus,
Savu dzīvi laboju.

Redzu Jēzu nicinātu,
Asiem ērkšķiem vainagotu,
Nelietīgi zaimotu.

Marija, es Tavu Dēlu
Smietu, šaustu, nicinātu
Pazemīgi pielūdzu.

Ak, kaut jel es pati spētu,
Laimīga uz sevi ņemtu
Tavu krustu, mīļais Dēls.

Jaunava, es Tevi lūdzu:
Tava mīļā Dēla krustu
Gribu es ar Tevi nest.