Kyrie, eleison! Kyrie, eleison!
Christe, eleison! Christe, eleison!
Kyrie, eleison! Kyrie, eleison!

Kristu, klausi mūs! Kristu, klausi mūs!
Kristu, uzklausi mūs! Kristu, uzklausi mūs!

Dievs, Tēvs no debesīm, apžēlojies par mums!
Dievs, Dēls, pasaules Pestītāj, apžēlojies par mums!
Dievs, Svētais Gars, apžēlojies par mums!
Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs, apžēlojies par mums!

Jēzus Sirds mūžīgā Tēva Dēlā, apžēlojies par mums!
Jēzus Sirds, Jaunavas Mātes miesās Svētā Gara veidotā,
Jēzus Sirds, ar Dieva Vārdu būtībā vienotā,
Jēzus Sirds, bezgalīgā majestāte,
Jēzus Sirds, svētā Dieva baznīca,
Jēzus Sirds, Visaugstākā miteklis,
Jēzus Sirds, Dieva nams un Debesu vārti,
Jēzus Sirds, degošais mīlestības ugunskurs,
Jēzus Sirds, taisnības un mīlestības patvērums,
Jēzus Sirds, labuma un mīlestības pilnā,
Jēzus Sirds, visu tikumu dzelme,
Jēzus Sirds, katras slavas viscienīgā,
Jēzus Sirds, visu siržu valdniece un vienotāja,
Jēzus Sirds, kurā ir visi gudrības un zinību dārgumi,
Jēzus Sirds, kurā dzīvo visa Dievības pilnība,
Jēzus Sirds, kas Tēvam ļoti labpatikās,
Jēzus Sirds, no kuras pilnības mēs visi esam ņēmuši,
Jēzus Sirds, mūžīgo pakalnu ilgošanās,
Jēzus Sirds, pacietīgā un žēlsirdības pilnā,
Jēzus Sirds, bagātā visiem, kas Tevi piesauc,
Jēzus Sirds, dzīvības un svētuma avots,
Jēzus Sirds, gandarījums par mūsu grēkiem,
Jēzus Sirds, nievām piepildītā,
Jēzus Sirds, mūsu grēku dēļ satriektā,
Jēzus Sirds, paklausīgā līdz nāvei,
Jēzus Sirds, ar šķēpu pārdurtā,
Jēzus Sirds, visa iepriecinājuma avots,
Jēzus Sirds, mūsu dzīvība un augšāmcelšanās,
Jēzus Sirds, mūsu miers un izlīgšana,
Jēzus Sirds, asiņainais upuris par grēkiem,
Jēzus Sirds, pestīšana cerošiem uz Tevi,
Jēzus Sirds, cerība mirstošiem Tevī,
Jēzus Sirds, visu svēto laimība,

Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, saudzē mūs, Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, uzklausi mūs, Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus, apžēlojies par mums!

V.  Jēzu, lēnprātīgais un pazemīgu Sirdi,
R. Veido mūsu sirdi pēc savas Sirds!

Lūgsimies. 
Visvarenais, mūžīgais Dievs, raugies uz sava visumīļā Dēla Sirdi un uz to slavu un gandarīšanu,                 ko tā Tev sniedz grēcinieku vārdā, un tiem, kas lūdz Tavu žēlsirdību, dāvā piedošanu Tava Dēla Jēzus Kristus vārdā, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda mūžu mūžos. Amen.

        Visumīļais Jēzu, cilvēces Pestītāj, raugies uz mums, kas dziļā pazemībā esam nometušies pie Tava altāra (vai: Tavā priekšā).
            Tavi mēs esam un Tavi gribam palikt.
Bet lai mēs būtu arvien ciešāk saistīti ar Tevi, tad, redzi, katrs no mums šodien sevi veltījam Tavai Vissvētajai Sirdij. — Daudzi Tevi diemžēl nekad nav pazinuši, daudzi ir Tavus baušļus nicinājuši un Tevi no sevis atstūmuši. Apžēlojies par viņiem visiem, vislabais Jēzu, un velc visus pie savas Vissvētās Sirds. Kungs, esi Karalis ne tikai tiem ticīgajiem, kas nekad nav no Tevis atkāpušies, bet arī pazudušajiem dēliem un meitām, kas Tevi ir atstājuši:
            Liec, lai tie drīz atgrieztos tēva mājās, lai neaizietu bojā no posta un bada!
Esi Karalis arī tiem, kas ar maldu mācībām vai šķelšanos ir no Tevis šķirti; sauc viņus atpakaļ drošajā patiesības ostā un ticības vienībā, lai drīzumā būtu viens ganāmpulks un viens gans. Dāvā, Kungs, savai Baznīcai drošu brīvību un labklājību, dod visām tautām kārtību un mieru. Liec, lai no vienas pasaules malas līdz otrai skanētu viens un tas pats sauciens:
            Slava dievišķajai Sirdij, caur kuru mums nākusi pestīšana! Slava tai un gods mūžīgi! Amen.

      Visžēlsirdīgais Jēzu, kura bezgalīgā mīlestība uz mums, cilvēkiem, tiek atmaksāta ar tādu lielu vienaldzību, nolaidību, nicināšanu un nepateicību, mēs krītam ceļos šeit, Tava altāra priekšā, lai ar sevišķu dievbijību gandarītu par cilvēku vienaldzību un to negodu, ko viņi nodara Tavai mīlestības pilnajai Sirdij. — Tomēr zinot, ka arī mēs paši reiz piederējām pie necienīgo skaita, karstas nožēlas sāpju pārņemti, lūdzam Tavu žēlsirdību mums pašiem. Mēs esam gatavi labprāt gandarīt ne tikai par saviem grēkiem, bet arī par to grēkiem, kas ir tālu nomaldījušies no pestīšanas ceļa, kas, neticībā nocietinājušies, negrib sekot Tev kā savam Ganam un Vadonim vai arī ir lauzuši savas kristības solījumus un atsakās nest Tavu bauslības vieglo jūgu. — Mēs stingri apsolāmies gandarīt par visiem šiem nožēlojamajiem pārkāpumiem, bet sevišķi mēs gribam labot visu negodīgo un netikumīgo dzīvesveidā un apģērbā, ar ko tiek ievilkts samaitāšanā tik daudz nevainīgu dvēseļu; mēs gribam gandarīt par svētdienu un svētku dienu nesvinēšanu, par riebīgiem lāstiem pret Tevi un Taviem svētajiem, par Tava Vietnieka un priesteru kārtas zaimošanu, par Tavas dievišķās Mīlestības sakramenta apgānīšanu ar nolaidību vai apkaunojošām svēt¬zādzībām, beidzot par tautu atklātiem pārkāpumiem, kuras pretojas Tavas Baznīcas likumiem un mācībai. Lai kaut cik vērstu par labu Tava dievišķā goda aizskaršanu, mēs kopā ar Tavu jaunavīgo Māti, ar visiem svētajiem un ar visiem dievbijīgajiem ticīgajiem upurējam Tev to gandarījumu, kuru Tu pats pie krusta sniedzi savam Tēvam un kuru Tu ik dienas atjauno uz altāriem. Tavas žēlastības stiprināti, mēs Tev nopietni apsolām ar dziļu ticību un dzīves šķīstību, ievērojot Evaņģēlija bauslību, it sevišķi ar mīlestības likuma izpildīšanu, cik tas no mums ir atkarīgs, novērst to ļaunumu, kuru mēs vai citi esam izdarījuši, atstādami novārtā Tavu lielo mīlestību. Visiem spēkiem mēs gribam turpmāk novērst no Tevis visus apvainojumus un pamudināt pēc iespējas vairāk cilvēku, kas Tev sekotu. — Mēs Tevi lūdzam, Vislabais Jēzu, aizbildinot par mums Vissvētākajai Jaunavai Marijai, — pieņem žēlīgi šo mūsu labprātīgo gandarījuma piedāvājumu un ar savu žēlastību padari mūs līdz nāvei uzticīgus dievbijīgā Tev kalpošanā, lai, mēs beidzot visi sasniegtu īsto Tēviju, kur Tu ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo un valdi no mūžības mūžībā. Amen.

          Es veltīju un atdodu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vissvētākajai Sirdij savu personu, savu dzīvību, savus darbus, savas grūtības un ciešanas, lai nākotnē es pilnīgi atdotos dievišķās Sirds mīlestībai un tās godināšanai.
          Mana nopietnā un neatsaucamā apņemšanās ir piederēt tai pavisam, darīt visu aiz mīlestības pret viņu un no visas sirds atteikties no visa, kas nepatiktu Jēzus dievišķajai Sirdij. — Tādēļ es izvēlējos Tevi, Vissvētākā Sirds, par savas mīlestības vienīgo priekšmetu, par savas dzīvības aizsargātāju, par savas pestīšanas drošību, par atbalstu savā vājumā un par visas savas dzīves gandarīšanas upuri. Tu, maiguma un žēlastības pilnā Sirds, esi man drošs patvērums arī manā nāves stundā, esi mana attaisnotāja Dieva priekšā un novērs no manis Viņa taisnīgo dusmu sodu. Tu, mīlestības pilnā Sirds, uz Tevi es lieku visu savu cerību. Sava ļaunuma dēļ es bīstos visa, bet ar Tavu žēlastību es ceru uz visu. Iznīcini manī visu, kas Tev nepatiktu, vai Tev pretotos. Lai Tava svētā mīlestība tik dziļi iespiežas manā sirdī, ka es nekad Tevis neaizmirstu un nekad netiktu no Tevis atšķirts. Dievišķā Sirds, Tavas bezgalīgās žēlsirdības dēļ, es Tevi, lūdzu, dari, lai mans vārds tiktu ierakstīts Tevī, jo Tavā kalpošanā es gribu dzīvot un mirt. Amen.

HIMNA JĒZUS SIRDS GODAM 
Pretī Visuaugstākam
Pacel roku zvērestam,
Latvju tauta, svēts lai mums
Paliek senču mantojums.
Jēzus Sirds, Tev zvēram to:
Uzticību mūžīgo!

Savas tautas Aizstāvis —
Dievs visaugstākais debesīs:
Tu mūs līdz pat laikiem šiem
Vadi cauri negaisiem.
Jēzus Sirds, Tev zvēram to:
Uzticību mūžīgo!

Dievs, pie Tevis mēs patiess
Gribam stipri turēties.
Ticība, kas dota mums,
Skaistākais ir greznojums.
Jēzus Sirds, Tev zvēram to:
Uzticību mūžīgo!

Saites, kuras vieno mūs,
Saraut neviens nepagūs.
Svēts ir vārds, kas Dievam dots
Uzticība — mūsu gods.
Jēzus Sirds, Tev zvēram to:
Uzticību mūžīgo!

SVĒTĀ KRUSTA ZĪME
+ Dieva, Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen. 

KUNGA JĒZUS LŪGŠANA

     Tēvs mūsu, kas esi debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
     Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien; un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā. Amen.

EŅĢEĻA SVEICINĀJUMS

     Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus.
     Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Amen.

VISSVĒTĀS TRĪSVIENĪBAS PAGODINĀŠANA

     Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, kā tas no iesākuma bijis, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžam. Amen.

APUSTUĻU TICĪBAS APLIECINĀJUMS

     Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju,
un uz Jēzu Kristu, Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ir ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas; cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris un apbedīts; nokāpis ellē; trešajā dienā augšāmcēlies no miroņiem; uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes Viņs atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
     Es ticu uz Svēto Garu, svēto katolisko Baznīcu, svēto sadraudzību, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu. Amen.

Pēc ēšanas:
Mēs Tev pateicamies, visvarenais Dievs, par visām Tavām dāvanām, ko no Tavas devības saņēmām, kas dzīvo un valdi mūžīgi mūžos. Amen.

vai:
Kungs Dievs, paldies! Amen.

Beigās var pievienot 3x "Gods lai ir Tēvam" un lūgšanu par mirušajiem:
Mūžīgo mieru dāvā viņiem, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņiem. 

Lai viņi dus mierā. Amen. 

No Lieldienu sestdienas līdz Vasarsvētkiem “Kunga Eņģelis” vietā skaita “Debess Karaliene, līksmojies, Alleluja ...” 
 

Debess Karaliene, līksmojies, alleluja,
Tas, ko Tu kā bērnu nesi, alleluja,
Augšāmcēlies ir, kā teicis, alleluja,
Lūdz Dievu par mums, alleluja.

V. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, alleluja.
R. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja.

Lūgsimies:

     Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, dāvā ar Viņa Mātes Jaunavas Marijas aizbildniecību mums mūžīgās dzīves prieku. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
R.Amen.

Krus­ta­ce­ļa pār­do­mas (II)

30.03.2007. 

Gul­be­nē, pēc poļu žurnāla:

"Na dro­gach Mi­łoś­ci”- Dro­ga, Prawda i Życie

Ie­vads: Kungs Jē­zu Kris­tu, dzī­vā Die­va Dēls, Tu esi sa­cī­jis: Es es­mu augšām­cel­ša­nās un dzī­vī­ba! Kas tic Man, tas ne­mirs ne­mū­žam. Es es­mu Ceļš, Patie­sī­ba un Dzī­vī­ba.

Uz­sāk­da­mi krus­ta­ce­ļa pār­do­mas, Jē­zu, mēs Te­vi, lūdzam: esi mums vi­siem žē­līgs, pie­dod mums mū­su vai­nas un pa­lī­dzi mums ie­klau­sī­ties tajā, ko vēs­tī Tava die­viš­ķā Sirds.

1. stacija: Jē­zus tiek no­tie­sāts uz nā­vi

Dzī­vī­ba ir at­klā­ju­si se­vi, ir pa­rā­dī­ju­sies starp cil­vē­kiem, bet mēs To esam atme­tu­ši. Cilvēcis­kās skau­dī­bas, ne­tais­nī­bas, me­lu dēļ esam atmetuši To, ku­rā ir mū­su Dzī­vī­ba un Augšāmcel­ša­nās… Tā bi­ja cil­vē­ces vis­lie­lā­kā kļū­da, jo pā­rāk ātr­i, bez jeb­kā­dām pār­do­mām bijām paķē­ru­ši ak­me­ņus, lai mes­tu…

Jē­zu, pa­lī­dzi man ne­vie­nu ne­tie­sāt. Es ne­es­mu bez grē­ka. Lai akmens iz­krīt no ma­nām rokām.

2. stacija: Jē­zus ņem sa­vu krus­tu

Pa­tie­sī­ba ir tā­da: krusts jau ir pie­ņemts; Jē­zus jau to ir pa­ņē­mis uz sa­viem ple­ciem. Kas Vi­ņam uzlika šo krus­tu? Vai ne­vie­na nav, kas atzīsies ša­jā noziegumā? Kur vi­si palika? Vai vi­si ir aiz­gā­ju­ši?…

Kungs Jē­zu, ne­ļauj man ap­grū­ti­nāt ci­tus cil­vē­kus ar krus­tu, ku­ru man pa­šam ir jā­nes; palīdzi man ne­kļūt par slik­ta pa­do­ma de­vē­ju, ne­būt par ap­me­lo­tā­ju, nebūt par ten­ko­tā­ju… Palīdzi man cī­nī­ties ar melošanas grē­ku.

3. stacija: Jē­zus pir­mo rei­zi pa­krīt zem krus­ta

Kaut arī Jē­zus ir Ceļš, to­mēr šajā ce­ļā Viņš pa­kri­ta. Vai kāds Vi­ņu pa­grūda? Kā­pēc Jē­zum ir tik sma­gi, ka Viņš krīt?

Kris­tu, pie­dod man, jo tā ir ma­nas dzī­ves grē­ku ba­gā­ža, kas Te­vi pagrū­da un pie­spie­da pie ze­mes. Ma­ni grē­ki – tie ma­zie un lie­lie – liek Tev ciest…

4. stacija: Jē­zus sa­tie­kas ar sa­vu Mā­ti

No Jau­na­vas Ma­ri­jas pie­dzi­ma Dzī­vī­ba. Vi­ņa ir Tā, ku­ra mums dāvā­ja pa­šu Dzī­vī­bas Devē­ju – Jē­zu Kris­tu; caur Vi­ņas ro­kām Jēzus ir ienācis mū­su dzī­vē. Viņa ir Mā­te arī ta­gad, šeit – Dzī­vī­bas krus­ta­ce­ļā; Viņa ir Mā­te arī ma­nas dzī­ves krus­ta­ce­ļā.

Sāp­ju Diev­mā­te, va­di ma­ni arī ma­nas dzī­ves ce­ļā; pa­lī­dzi man iet Dzīvī­bas ce­ļu.

5. stacija: Sī­ma­nis Ki­rē­nie­tis pa­līdz Jē­zum nest krus­tu

Vai pie­spiests, vai arī ne­pie­spiests – to­mēr Sī­ma­nis pa­lī­dzē­ja nest krus­tu. Sī­ma­nis gā­ja bla­kus Jēzum so­li so­lī.

Sī­ma­ni, la­bo cil­vēk, tu re­dzi cik bie­ži arī es ne­spē­ju pa­ma­nīt tos, kuriem ir va­ja­dzī­ga mana palīdzība. Tu pa­lī­dzē­ji to­reiz Jē­zum; pa­līdz tagad arī man… Jo tevi iz­glā­ba Pa­tie­sī­ba.

6. stacija: Ve­ro­ni­ka pa­sniedz Jē­zum la­ka­tu

Jē­zus Die­viš­ķais vaigs un pa­ras­tais la­kats. Pes­tī­tā­ja vai­ga at­tēls un ne­pa­rasts, ekstraordinārs žests. Dros­me, pa­ze­mī­ba un tais­nī­gums – lūk, pa­tie­sās rū­pes par Dzī­vī­bu.

Ve­ro­ni­ka, dros­mī­gā sie­vie­te, no­slauki Jē­zum vai­gu un pa­rā­di man šo la­ka­tu, lai ta­jā es ierau­dzī­tu visus tos, ku­ri cieš, ku­riem sāp, ku­ri ir pamesti un ir at­stā­ti bez pa­lī­dzī­bas un mīlestī­bas.

7. stacija: Jē­zus pa­krīt zem krus­ta ot­ro rei­zi

Jē­zus ir mū­su Ceļš uz de­be­sīm, bet, lūk, ta­gad ce­ļā uz Gol­ga­tu ir pakri­tis jau ot­ro rei­zi. Vai tad Golgata ir tā­lāk ne­kā de­be­sis?

Kris­tu, Tu esi mans Ceļš uz De­bess Tē­va mā­jām, mā­ci ma­ni, lū­dzu, būt pacie­tī­gam kat­ru ma­nas dzīves die­nu, būt pa­cie­tī­gam vien­mēr, it seviš­ķi tad, kad esmu pa­kri­tis.

8. stacija: Jē­zus mie­ri­na rau­do­šās sie­vie­tes

Līdz­jū­tī­bas asa­ras, ne­uz­ti­cī­bas asa­ras, no­žē­las un kļū­du rūg­tu­ma asa­ras… Rau­dāt – tas ir tik cilvēcis­ki. Un kaut arī asa­ru mū­su cil­vē­cis­ka­jā dzī­vē ir daudz, tās to­mēr spē­ja aiz­tu­rēt Jē­zu ce­ļā uz Golgātu, lai at­ska­nē­tu: „Ne­rau­diet par Mani!”.

Kungs, kad es rau­du, lai es rau­du ar tā­du pa­šu spē­ku, kā rau­dā­ja toreiz Jeruza­le­mes sievie­tes, un Tu ap­stā­tos pie ma­nis, lai man pa­lī­dzē­tu.

9. stacija: Jē­zus tre­šo rei­zi pa­krīt zem krus­ta

Tas nav ie­spē­jams. Tas, kurš ir mū­su Ceļš un Pa­tie­sī­ba, ir at­kal pakri­tis. Atkal guļ uz zemes, sa­ļi­mis zem krus­ta sma­gu­ma. Kā­pēc Jē­zus at­kal pa­kri­ta? Kam lai pa­jau­tā­jam – kā­pēc Jē­zus at­kal pa­kri­ta? Tā laika cil­vē­kiem un tiem, ku­ri to vi­su re­dzē­ja? Tos, ku­ri ta­gad tev stāv bla­kus? Nē. Pa­jau­tā se­v un uz­dod tieši sev jau­tā­ju­mu: kā­pēc Jē­zus at­kal ir pakritis?

Kungs, pa­lī­dzi man vien­mēr dzir­dēt Ta­vus vār­dus: Ej un ne­grē­ko vairs!

10. stacija: Jē­zum no­velk drē­bes

Viņš ra­dī­ja de­be­sis un zem­i, ap­dā­vi­nā­ja vi­su pa­sau­li ar skais­tu­mu un parūpē­jās par vi­su, pat par vismazāko pu­ķī­ti,. Ta­gad Viņš stāv kails – sme­jie­ties un ņir­gā­jie­ties tie, ku­riem Viņš nav va­ja­dzīgs.

Kris­tu, da­ri, lai es vē­lē­tos būt par svē­tī­go, lai es bū­tu sirds­šķīs­tais.

11. stacija: Jē­zus tiek pie­sists krus­tā

Pē­dē­jais kri­tiens, šaus­mī­gās sā­pes, vairs nav ie­spē­jams pa­kus­tē­ties, agonija… Un lūg­ša­na: Tēvs, pie­dod vi­ņiem, jo vi­ņi ne­zi­na, ko da­ra! Un klu­sums, jo Pa­tie­sī­ba klu­sē.

Jē­zu, mā­ci ma­nu sir­di klu­sēt, lai es spē­tu sa­dzir­dēt Ta­vu bal­si, sadzir­dēt arī to, ko sa­ka ma­ni brā­ļi un mā­sas.

12. stacija: Jē­zus mirst pie krus­ta

Pirms­pē­dē­jais vārds: Tēvs, Ta­vās ro­kās Es at­do­du sa­vu ga­ru! Un pēdē­jais: Ir pie­pil­dīts! Dzīvība nomira!

Kungs Jē­zu, es gai­du uz Ta­vu at­nāk­ša­nu – nāc, Kungs Jē­zu!

13. stacija: Jē­zus miesu no­ņem no krus­ta

Dzī­vī­ba ir at­kal pie Ma­ri­jas. Vi­ņa To tur uz sa­vām ro­kām. Asa­ras, sā­pes, sadra­gā­tā Sirds: „Un ta­vu sir­di caur­durs sāp­ju zo­bens” – kād­reiz pra­vie­to­ja Simeons.

Māt, pie­glaud ma­ni pie sa­vas bez­vai­nī­gās Sirds.

14. stacija: Jē­zus miesu ie­liek ka­pā

Klints, ak­mens, sar­gi. Nakts, die­na un at­kal nakts un… Viss ti­ka radīts no jaun­a! Jo atskanē­ja šis jaun­ais: „Vi­ņa šeit nav! Viņš ir augšāmcē­lies!”

No­bei­gu­mā:

Lūg­si­mies tā, kā mūs ir mā­cī­ji­s lūg­ties Ceļš, Pa­tie­sī­ba un Dzī­vī­ba: Tēvs mūsu…