9. maijā tiek svinēti Kunga Debeskāpšanas svētki, kuri Latvijas baznīcā tiek svinēti 40. dienā pēc Kristus Augšāmcelšanās, bet Rietumos tie tiek pārcelti uz nākamo svētdienu, proti, 12. maiju.
Kristus pēc savas Augšāmcelšanās uzturējās savu apustuļu un mācekļu vidū vēl 40 dienas, lai pabeigtu viņu sagatavošanu patstāvīgai darbībai Jēzus dibinātajā Baznīcā, kas dzima Vasarsvētkos, kuros Svētais Gars nonāca pār apustuļiem - redzamo Baznīcas pamatu, uz kura tālāk turpinās šī pestīšanas institūcijas būve. Pestītājs izskaidroja saviem vietniekiem virs zemes šīs Baznīcas struktūru, nozīmējot sv. Pēteri kā vecāko starp apustuļiem, līdz ar to izveidojot arī konkrētu Baznīcas hierarhiju, kas veiksmīgi darbojas jau gandrīz 2000 gadus. Tieši pēc Augšāmcelšanās notika Pētera trīskārtējā Kristus apliecināšana, kuru viņš bija trīsreiz aizliedzies Lielās Ceturtdienas naktī Jēzus tiesas laikā Augstā priestera padomes priekšā. Tad Kristus arī viņu nozīmēja par savu redzamo vietnieku kā pirmo starp brāļiem apustulātā, iedibinot "Pāvesta primātu": "Un es tev došu debesu valstības atslēgas. Ko tu sasiesi virs zemes, tas tiks sasiets arī debesīs. Un ko tu atraisīsi virs zemes, tas tiks atraisīts arī debesīs." Tāpēc 40 dienu laiks, ko Kristus pavadīja redzamā veidā virs zemes, ir svarīgs Baznīcas formācijas laiks apustuļu kopienā, kurā dzima Baznīca kā "viena, svēta, katoliska un apustuliska".
Atstājis pēdējos norādījumus Baznīcas administrēšanā, Pestītājs redzamā veidā uzkāpa debesīs, kur Viņš sēž Dieva Dēla godībā pie Tēva labās rokas un pārvalda pasauli no sava krusta troņa. Jēzus cilvēciskā daba neizzuda pēc Viņa nāves, tā paliek ar Kristu arī debesu godībā, jo Viņš arvien paliek vienīgais visaugstais cilvēces Glābējs un Starpnieks starp Tēvu debesīs, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos Pastardienā. Tā būs Kristus parūzija - Viņa otrreizējā atnākšana virs zemes visvarenā Valdnieka un Tiesneša personā. Tad arī noslēgsies mūsu Atpestīšanas laiks - trešais lielais laika cikls Dieva lielajā radīšanas darbā. Tādējādi Kunga Debeskāpšanas svētki dziļi sasaucas ar Dieva Dēla parūziju un mūsu visu tik ilgi gaidīto augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi atjaunotajā Dieva bērnu godībā atjaunajā zemē.
