1. novembrī - Visu Svēto svētkos
Karojošā jeb ceļojošā Baznīca virs zemes sveic Triumfējošo Baznīcu debesīs, kur Dieva godībā jau ir ienākuši tie mūsu brāļi un māsas, kuri šeit ir dzīvojuši pašaizliedzīgu ticības dzīvi, mīlot Dievu un tuvākos, ko apliecināja ar saviem tikumiem varonīgā pakāpē. Tās dvēseles, kuras neatrodas šķīstītavā vai ir jau no tās izgājušas, skata Dieva godību debesīs, atrodoties mūžīgi Viņa klātbūtnē. Tādas dvēseles ir svētlaimīgas, jo ir sasniegušas savu augstāko mērķi - mīlestības vienotību ar savu Radītāju, un mēs godinām viņas kā mūsu Svētos Aizbildņus pie Dieva, īzlūdzoties caur viņu aizbildniecību no Kunga mums vajadzīgo pārdabisko palīdzību jeb Dieva žēlastību. Viņu lūgšana debesīs ir stiprāka par mūsu vājajām lūgsnām, tāpēc ticīgie piesauc Svēto palīdzību savās lūgšanās virs zemes. Katram pie Kristības tiek dots kāda Svētā Aizbildņa vārds, lai šis svētais būtu mūsu garīgās dzīves paraugs un aizstāvis, līdzīgi kā mūsu sargeņģelis, kurš ir dots kopš mūsu ieņemšanas brīža.
Visu Svēto dienā Baznīca lūdzas par visiem kristiešiem, lai tie vairāk tiektos pēc tā svētuma ideāla, uz kuru mūs visus ir aicinājis Jēzus Kristus: "Esiet svēti, kā mans Tēvs ir svēts". Arī mūsu dzīves galamērķis ir nonākt Svēto sadraudzībā debesīs, lai slavētu Dievu uz mūžiem.
Visu Svēto svētkos visiem katoļticīgajiem ir obligāts pienākums piedalīties sv. Misē.
2. novembrī - Dvēseļu dienā
Baznīca intensīvi lūdzas par visiem ticīgiem mirušajiem. To cilvēku dvēseles, kuri virs zemes veda ļoti paviršu ticības dzīvi, reti praktizējot savu ticību un slikti pildot savus kristiešu pienākumus, pēc nāves nonāk šķīstītavā jeb veido Cietošo Baznīcu, kur Dievam vien zināmu laiku pavadīs ciešanās, kamēr būs gandarījušas dievišķai taisnībai.
Atbalstīsim ar mūsu dedzīgām lūgšanām un upurīšiem mīļos aizgājējus, kuri cieš šķīstītavā, lai no tās viņi ātrāk pievienotos Triumfējošai Baznīcai debesīs! Vislabākais garīgais atbalsts dvēselītēm būs ne jau vien svecītes aizdedzināšana uz kapa, bet gan grēksūdze, svētā mise un komūnija nodomā par mirušajiem, ko ticīgie tiek aicināti upurēt par saviem un visiem ticīgiem mirušajiem. Priesteriem šajā dienā ir atļauts celebrēt pat veselas 3 svētās mises par mirušajiem, jo tā ir liela lūgšanu diena, kad mēs palīdzam dvēselītēm viņu ciešanās šķīstītavā un tuvinām viņu ienākšanas mirkli debesīs. Svētīga ir lieta lūgties par mirušajiem, jo paši viņi sev vairs neko nevar palīdzēt pēc nāves, kad ir noslēdzies žēlastības laiks virs zemes. Caur lūgšanām dzīvie vienmēr būs vienoti ar saviem aizgājējiem, jo tā ir mīlestības saite, kas nekad nepārtrūkst. Katra sirsnīga lūgšana par mirušajiem ir kā maza vēstulīte vai banderole dvēselītēm šķīstītavā, ko tie ļoti gaida kā palīdzību no mums, līdzīgi cietumniekiem ieslodzījumā. Iepriecināsim mūsu mīļotos cilvēkus šajā smagajā pēcnāves starpposmā, lai tad, kad viņi jau ieies Kunga godībā debesīs, tie spētu palīdzēt mums dzīvajiem šeit virs zemes izcīnīt labu dzīves cīņu un uzvarēt pasaules ļaunumu, kas mums ir visapkārt. Mirušie parādā nepaliks!
