|
|
 |
- Kļūda
-
- JUser: :_load: Unable to load user with ID: 601
RŪGTĀS ASARAS
|
"Un raudās par Viņu, kā mēdz raudāt
par pirmdzimto." (Zah 12, 10)
IEVADDZIEDĀJUMS
Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,
Manu sirdi skumjām pildiet. 2x
Raudiet, manas acis, raudiet,
Sāpēm sevi nežēlojiet.
Nobāl saule, zvaigznes tālās,
Nodreb zeme visās malās.
Kapu vietas vaļā veras,
Dieva svētie augšāmceļas,
Visai dabai skumjās līdzi
Debess eņģeļi raud visi.
Visur, kurp vien acis raugās,
Skumjas redzu ļaužu sejās.
Pestītāja rūgtā nāve
Sirdīs ielej dziļas sāpes.
Kristus mokas, viņa brūces,
Dvēselei būs mūžam svētas.
Jēzu, upuris Tavs rūgtais
Mūs no nāves atpestījis.
Jēzu, ļauj, lai līdzi eju
Es ar Tevi krustaceļu.
|
TREŠĀ DAĻA
(Lielā Gavēņa III un Palmu svētdienā)
Pēdējā daļā pārdomāsim, ko izcieta Kungs Jēzus kopš ērkšķu kroņa saņemšanas līdz ciešanu pilnajai krusta nāvei, ko upurēsim Debesu Tēvam par visiem cilvēkiem. Sevišķi lūgsim, lai Pestītājs pamudinātu uz atgriešanos pie Dieva visvairāk nocietinātos grēciniekus, bet dvēselēm, kas atrodas šķīstītavā, mazinātu ciešanas un mums visiem dāvātu patiesas grēku nožēlošanas žēlastību un laimīgu nāves stundu.
HIMNA
Raudi, ak, cilvēk, asaras lej rūgtas, Zemoties steidzies sāpīgās sirdsžēlās. Mīlēdams tevi, visuvarenais Dievs Par taviem grēkiem cieš.
Cilvēku glābjot, kas ir smagi kritis, Pestītājs smagu krustu ņem sev plecos; Nespēkā krīt Viņš, krustaceļu ejot, Par ļaudīm gandarot.
Negantiem bendēm paklausa Viņš klusu, Pienaglot ļaujas sāpīgi pie krusta; Rokas un kājas Viņam tiek pārdurtas, Asinīs mazgātas.
Jēzus, pie krusta ļaujot piekalt sevi, Dzīvību savu upurē par tevi. Apcerot Kristus ciešanas un nāvi, Viņu godināsim.
Ciešanās mācos Tevi, Jēzu, mīlēt, Grēku un visu ļaunu no sirds nīdēt; Dari, ak, Jēzu, dvēseli man skaidru, Svētu un laimīgu.
Lai vienmēr skan Tev pateicības dziesma, Jēzu, Tu īstā dzīvība un gaisma, Dieva Dēls augstais, Pestītājs un glābējs, Dvēseļu Labais Gans.
|
DVESELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU
|
Jēzu, ļaužu pūļa nicināts, Savu draugu atstāts. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, netaisnīgi apsūdzēts, Krusta nāvei nolemts. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, mūsu grēku smagumu Nesi Tu uz Golgātu. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tavas rokas svētītās Naglām cauri durtas. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tu starp diviem slepkavām Pacelts krusta kokā. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tevi garāmgājēji Nicināja ļauni. Mans mīļais Jēzu!
|
Jēzu, nekautrējās slepkava Pulgot Tevi nāvē. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, sāpēs dziļās, šausmīgās Tava miesa mocījās.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, mirdams savu dvēseli Tēva rokās atdevi. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tavu miesu guldīja Nikodems klints kapā. Mans mīļais Jēzu!
Esi sveicināts! Esi godināts! Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts! Pestītājs un Dievs!
|
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
|
Māte, Tu zem krusta stāvi... Skatot Dēla grūto nāvi, Sirds Tev līdzi viņam cieš.
Māte, ļauj ar Tevi raudāt, Kristus, mūsu mīļā drauga, Rūgtās mokas apdomāt.
Māte, Tava mīlestība, Tava lielā uzticība Redzama top ciešanās.
|
Gribu, Māte, es no Tevis Daļu sāpju ņemt uz sevi, Krustaceļu nostaigāt.
Pēdējo Kungs saka vārdu: Mirstot novēl Māti savu Uzticamam māceklim.
Ak, Marija, Tevi lūdzu: Māci mani Jēzu mīlēt, Labprāt savu krustu nest.
|
TU, KAS ESI CIETIS
par mums grēciniekiem,
Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais:
apžēlojies par mums,
apžēlojies par mums! 3x
Un tu, kas tās sāpes
esi līdzi cietusi,
ak, Marija, Dieva Māte:
lūdzi Dievu par mums,
lūdzi Dievu par mums!
RŪGTĀS ASARAS
|
"Un raudās par Viņu, kā mēdz raudāt
par pirmdzimto." (Zah 12, 10)
IEVADDZIEDĀJUMS
Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,
Manu sirdi skumjām pildiet. 2x
Raudiet, manas acis, raudiet,
Sāpēm sevi nežēlojiet.
Nobāl saule, zvaigznes tālās,
Nodreb zeme visās malās.
Kapu vietas vaļā veras,
Dieva svētie augšāmceļas,
Visai dabai skumjās līdzi
Debess eņģeļi raud visi.
Visur, kurp vien acis raugās,
Skumjas redzu ļaužu sejās.
Pestītāja rūgtā nāve
Sirdīs ielej dziļas sāpes.
Kristus mokas, viņa brūces,
Dvēselei būs mūžam svētas.
Jēzu, upuris Tavs rūgtais
Mūs no nāves atpestījis.
Jēzu, ļauj, lai līdzi eju
Es ar Tevi krustaceļu.
|
OTRĀ DAĻA
(Lielā Gavēņa II un V svētdienā)
Šajā daļā pārdomāsim, ko mūsu Pestītājs izcieta kopš viņa netaisnīgās apvainošanas jūdu tiesā līdz kronēšanai ar ērkšķiem. Pestītāja ciešanu nopelnus veltīsim Debesu Tēvam par visiem kristiešiem, lūdzot attālināt naidu, vardarbību, karus, dabas katastrofas, slimības un visas nelaimes, lai valdītu miers, saprašanās, īsta mīlestība uz Dievu un tuvāko.
HIMNA
Redzi, ak, cilvēk, Dievs mīl Tevi: Tevis dēļ nāvei Viņš atdevis sevi. Ļaundaru zaimus pārspēj daudzkārtīgi Tavi parādi.
Lūk, ļaužu tiesai nodots debess Ķēniņš, Pacietīgs tas kā nāvei nolemts jēriņš. No pazušanas grēciniekus glābi, Dzīvei svētīji.
Izsmieklam Tevi tērpa purpurdrānās, Lika Tev asu ērkšķu kroni galvā. Tā vienmēr ļaužu grēcīgā lepnība Tevi nicina.
Raudi, sirds mana, asaras lej rūgtas, Par tevi Jēzus cieta lielas mokas. Lai tev atvērtu debess Tēva mājas, Viņš nāvē gāja.
|
DVESELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU
|
Jēzu, ļaužu pulkā netaisni Notiesāts uz nāvi. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, liecinieku apmelots, Jūdu tiesā zaimots. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, sava mīļā mācekļa, Trīskārtīgi noliegts. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, pielīdzināts ļaundariem, Kuri cieš par grēkiem. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tevi tauta grēcīgā Bezprātīgi pēla. Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tevi baltā apģērbā
Izsmiedami tērpa.
Mans mīļais Jēzu!
|
Jēzu, vai, kā Tu reiz nicināts,
Vēl virs zemes ir kāds?
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, mirdz man, sāpju sagrauzta,
Tava seja svētā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, nāci ļaudis atpestīt,
Ļāvi sevi šaustīt.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, nesi ērkšķu vainagu,
Grēcīgos lai glābtu.
Mans mīļais Jēzu!
Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!
|
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
|
Ak, es redzu savu Dēlu Piesietu pie staba kailu, Rīkstēm sistu briesmīgi.
Dieva Māte, lūdz man spēku, Lai es nožēloju grēkus, Savu dzīvi laboju.
Redzu Jēzu nicinātu, Asiem ērkšķiem vainagotu, Nelietīgi zaimotu.
|
Marija, es Tavu Dēlu Smietu, šaustu, nicinātu Pazemīgi pielūdzu.
Ak, kaut jel es pati spētu, Laimīga uz sevi ņemtu Tavu krustu, mīļais Dēls.
Jaunava, es Tevi lūdzu: Tava mīļā Dēla krustu Gribu es ar Tevi nest.
|
TU, KAS ESI CIETIS
par mums grēciniekiem,
Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais:
apžēlojies par mums,
apžēlojies par mums! 3x
Un tu, kas tās sāpes
esi līdzi cietusi,
ak, Marija, Dieva Māte:
lūdzi Dievu par mums,
lūdzi Dievu par mums!
RŪGTĀS ASARAS
|
"Un raudās par Viņu, kā mēdz raudāt
par pirmdzimto." (Zah 12, 10)
IEVADDZIEDĀJUMS
Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,
Manu sirdi skumjām pildiet. 2x
Raudiet, manas acis, raudiet,
Sāpēm sevi nežēlojiet.
Nobāl saule, zvaigznes tālās,
Nodreb zeme visās malās.
Kapu vietas vaļā veras,
Dieva svētie augšāmceļas,
Visai dabai skumjās līdzi
Debess eņģeļi raud visi.
Visur, kurp vien acis raugās,
Skumjas redzu ļaužu sejās.
Pestītāja rūgtā nāve
Sirdīs ielej dziļas sāpes.
Kristus mokas, viņa brūces,
Dvēselei būs mūžam svētas.
Jēzu, upuris Tavs rūgtais
Mūs no nāves atpestījis.
Jēzu, ļauj, lai līdzi eju
Es ar Tevi krustaceļu.
|
PIRMĀ DAĻA
(Lielā Gavēņa I un IV svētdienā)
Pārdomāsim mūsu Pestītāja ciešanas - no lūgšanas Ģetzemanes dārzā līdz viņa netaisnīgajai apvainošanai jūdu augstās tiesas priekšā. Kunga Jēzus ciešanu nopelnus upurēsim Debesu Tēvam par svēto katolisko Baznīcu, par mūsu visaugstāko ganītāju pāvestu un visiem garīdzniekiem, lai izlūgtos Dieva svētību viņu darbam. Lūgsimies arī par Kristus krusta ienaidniekiem un visiem neticīgajiem, lai Dievs viņiem dāvātu atgriešanās žēlastību.
HIMNA
Sāpes un žēlas manu sirdi nomāc,
Ciešanu gaitas Jēzus Kristus iesāk.
Viņš Olīvdārzā lūdzas nāves bailēs
Un asins sviedrus lej.
Nododot Kungu, Jūdass Viņu skūpsta,
Un karavīri virvēm Viņu saista.
Par mūsu grēkiem gandarīt ir nācis
Pats Dievs vistaisnīgais.
Redzu kā bendes Pestītāju šausta,
Negantā priekā Viņa miesu moka,
Tie Kungu Dievu, mūžīgo un lielo,
Ar ērkšķiem vaiņago.
Raug, Pestītāju ietērpj baltās drānās,
Izsmejot Viņu, sveicina un klanās.
Kaut gan Dievs dāvā svētlaimi augstāko,
To zaimi atalgo.
Kungs Jēzu, Tevi pazemīgi lūdzam,
Liec, lai no grēkiem atraisīti kļūstam,
Lai saprast spējam, cik daudz Tu mums devi,
Nesot šo upuri.
|
DVESELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU
|
Jēzu, krusta nāvē briesmīgā
Gāji pazemīgi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, aizejot mums atstāji
Dievamaizē sevi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Olīvdārzā vientuļi
Debess Tēvu lūdzi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, savu ļaužu atstāta,
Tava dvēs’le skuma.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, viens no Taviem mācekļiem
Nodevējs bij’ kļuvis.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, bendes Tevi sasēja,
Zobojās un smēja.
Mans mīļais Jēzu!
|
Jēzu, mūsu dēļ Tu apvainots,
Nelietīgi zaimots.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, bezdievīgā izsmieklā
Tevi veda tiesā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, visu cieti klusībā,
Pazemībā svētā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, atpestīji cilvēkus,
Piedevi tiem grēkus.
Mans mīļais Jēzu!
Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!
|
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
|
Ak, es Pestītāja Māte:
Acīs asaras un sāpes,
Sirdi dziļas skumjas māc.
Māte, svētā, godinātā,
Kunga Dieva izvēlētā,
Kādēļ noskumusi tā?
Kā lai neesmu noskumusi,
Sāpes ciešot nogurusi?
Zobens ass man sirdi griež.
|
Jaunava vismīļā, saki,
Kādas bēdas nomāc Tevi,
Kas Tev sirdi ievaino?
Redzu savu mīļo Dēlu,
Asins sviedros lūdzot Dievu,
Krusta nāvi paredzot.
Māte, Tavu mīlestību
Lūdzos sev kā žēlastību,
Ļauj, lai es to mantoju.
|
TU, KAS ESI CIETIS
par mums grēciniekiem,
Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais:
apžēlojies par mums,
apžēlojies par mums! 3x
Un tu, kas tās sāpes
esi līdzi cietusi,
ak, Marija, Dieva Māte:
lūdzi Dievu par mums,
lūdzi Dievu par mums!
Uzmanību!
Otrdienās/trešdienās pl. 19:30 aicinām draudzes mājā uz katehēzes nodarbībām pieaugušos, gatavojoties uz Kristībām, Pirmo sv. Komūniju, Iestiprināšanu, Laulībām. Iespējams piedalīties arī brīvklausītājiem!
Pamudiniet visus, kuri vēl nav sakārtojuši savu garīgo dzīvi, piedalīties šajās apmācībās!!!
Vecākiem ir pienākums ne tikai nokristīt savus bērnus, bet arī turpināt tos ievadīt Kristus noslēpumos, kā viņi to sola pie bērna kristībām. Tas notiek pakāpeniski, apgūstot Kristus Baznīcas mācību caur katehisma stundām, mācoties lūgšanas, baušļus un svētos sakramentus. Taču pats svarīgākais ir vecāku personīgais kristīgais piemērs bērnu audzināšanā. Tādēļ vecāki tiek aicināti paši apgūt Ticības mācību un sakārtot savu sakramentālo dzīvi, lai varētu nākt kopā ar bērniem uz svētdienu un svētku dienu dievkalpojumiem draudzes dievnamā. Bērnu ticības nākotne būs atkarīga no ticības un lūgšanu atmosfēras ģimenē. Ja visa ģimene regulāri piedalīsies draudzes dzīvē, tad tajā valdīs ticības un tuvākmīlestības gars un tāda ģimene būs stipra.
Aicinām nākt jaunas ģimenes draudzē un aktīvi iekļauties tās aktivitātēs, tad arī mūsu draudze būs stipra!!!
Priestera Andra Solima Priesterības 25 gadu jubileja
Ar lielu prieku un gandarījumu sirdī aicinu Jūs pateikties Kungam kopā ar mani par manas Priesterības 25 nokalpotajiem gadiem Viņa druvā, svinot pateicības dievkalpojumu Lielvārdes Romas katoļu baznīcā 11.06. pl. 11:00. No sirds pateicos par Priesterības dāvanu 2.06. Romā, svinot Priesteru jubileju kopā ar pāvestu Francisku un četriem Latgales priesteriem, saņemdams Svētā Tēva personīgo svētību uz sv. Pētera laukuma pēc jubilejas noslēguma sv. Mises Jēzus Sirds svētkos 3.06. Sirsnīgs paldies par Jūsu lūgšanām manā nodomā! Lai Pestītājs un Aglonas Dievmāte palīdz man turpināt iesākto kalpojumu Kristus druvā par labu Viņa svētajai Baznīcai!
pr. Andris Solims
Labā Gana svētdiena
Ceturtajā Lieldienu laika svētdienā Baznīca svin Kristus - Labā Gana svētkus. Jēzus ir teicis par sevi: "Es esmu labais Gans, es pazīstu manas avis, un manējās man seko!" Kristus ir atdevis savu dzīvību par savām avīm, kuras ir atpircis ar savām dārgajām asinīm. Viņš vēlas, lai neviena Viņa ganāmpulka avs nepazustu, bet tiktu atpestīta un nonāktu laimīgajā debesu svētlaimē. Klausot Jēzus balsij, kas atbalsojas pilnā mērā caur Kristus dibināto "vienu, svētu, katolisku un apustulisku Baznīcu", mēs droši sekojam savam Ganam pa pareizo pestīšanas ceļu uz mūžīgajām zālainām ganībām debesu paradīzē.
Ko nozīmē klausīt Labā Gana balsij? - Tas nozīmē arī sekot Viņam droši un bez šaubām, jo Pestītājs labi zina pareizo un vienīgo ceļu, kas ved uz debess mājām. Visi citi ceļi, kas šķiet platāki un ērtāki, ved uz elli, uz mūžīgās pazušanas vietu, un cik ļoti daudz ir arī Sātana avju, kas labprāt klausa dēmona un melu tēva balsij, pildot Ļaunā gara gribu, kuras vienīgais nodoms ir pazudināt cilvēci, atraujot to no Dieva, visu Radītāja gribas pildīšanas. Dažreiz sātana mūzika izklausās vilinošāka, ritmiskāka, tāpēc tai ir viegli sekot. Tā nereti iekodē jaunu cilvēku caur smagās rock-pop-mūzikas dēmoniskajiem koncertiem, šoviem, ievilinot un pakļaujot jauniešu jau ievainotās dvēseles sātana uzdotajam ritmam, kas nohipnotizē arī savu klausītāju gribu, iedvesmojot cilvēka garu uz ļaunumu, lai ietu un demolētu visu, kas pagadās ceļā, pat ar iespēju nogalināt...
Savukārt Labā Gana ērģeļu stabules mūzika ir liega, maiga, kas uzrunā dvēseli pazemīgi pieņemt savu likteni, uzticēt to Dievam un pilnīgi paļauties uz Svētā Gara vadību, vienmēr dodot Dievam alternatīvu un rīcības brīvību mūsu dzīvē. Tikai pazemīgas avis ir spējīgas sekot Kristum kā savam mīļajam un labajam Ganam, bez sirds pazemības tas nebūs reāli iespējams. Pats Jēzus ir skaidri teicis, ka tas, "kas izpilda Viņa gribu, ir Viņa brālis, māsa, māte" un vistuvākais. Piederēt pie Jēzus ganāmpulka avīm nozīmē uzticīgi pildīt Kristus pavēles un klausīt Viņa mācībai, ko sargā nemainīgu svētā Māte Baznīca. Klausīsim Labā Gana balsij, kas izskan arī Kristus Vikāra - pāvesta, viņa palīgu bīskapu un priesteru balsīs, kad tie Jēzus vārdā vada viņiem uzticētos ganāmpulciņus un tos apvieno vienā lielā Kristus ganāmpulkā, kas arī ir Jēzus gribētā un dibinātā pestīšanas institūcija - Baznīca. Piederēt pie šīs Baznīcas nozīmē piederēt pie Kristus avīm, kuras klausa viena Gana, nevis 49 000 dažādu pseudo-ganu balsīm, kas tikai sašķeļ un plosa Kristus mistisko Miesu.
Nebaidīsimies piederēt un droši sekot savam Labajam Ganam, uzticoties arī Viņa vietnieku virs zemes balsīm, jo viņus arī vada Sv. Gars, ko tie ir saņēmuši caur Priesterības sakramenta svaidījumu. "Priecīgi iesim Kunga namā" un aktīvi darbosimies, lai stiprinātu un turpinātu Labā Gana iesākto pestīšanas darbu, ko tagad veic mūsu draudžu gani. Atbalstīsim viņus ar savām lūgšanām, mīlestību un praktiskajiem darbiem, jo, to darot, mēs atbalstām pašu Augsto Labo Ganu un Viņu klausām, jo Jēzus teica: "Kas jūs klausa, tas Mani klausa!"
pr. Andris Solims, Lielvārdes draudzes gans
Aicinām jaunus, muzikālus dziedātājus, sevišķi puišus, vīrus, nākt dziedāt draudzes korī!!!
Zēni un jaunekļi tiek mīļi aicināti kalpot pie altāra kā ministranti mūsu baznīcā!!!
31. janvārī pl. 11:00 Lielvārdes Romas katoļu baznīcā priesteris Ilmārs Tolstovs svinēs savas Priesterības desmitgades pateicības Euharistiju.
Visi ir mīļi aicināti piedalīties šajā sv. Misē un pateikties par jubilāra ražīgo un svētīgo darbu pirmajā desmitgadē.
08.12.2015. Latvijā tika palaista ēterā jauna katoļu radiostacija Radio Maria Latvija, kas translē dažādus raidījumus (lūgšanas, dziesmas, Sv. Misi, specifiskus raidījumus utt.) 24 stundas diennaktī:
FM frekvencēs: Rīgas rajonā - 97,3
Liepājas rajonā - 97,1
Krāslavas rajonā - 97
internetā: (Nospied ar: Ctrl+) www.rml.lv/klausies
Ienāc paklausīties!!!
Kristus ir augšāmcēlies, Alleluja!
Vismīļie draugi, mani dārgie lielvārdieši un tautieši ārzemēs!
Visus no sirds gribu sveikt šajos gaišajos un līksmajos Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkos un novēlēt mums visiem reāli augšāmcelties no visiem kritieniem – gan garīgiem, gan ekonomiskiem, lai mēs spētu ātrāk iziet no vispārējās grēka krīzes, kas ir pārņēmusi praktiski visu pasauli. Kristus atnāca pirms diviem gadu tūkstošiem uz šo grēka un nāves pārmainīto pasauli, lai to restaurētu un visai radībai atgrieztu tās sākotnējo veidolu. Viņš uzņēmās izlabot Ādama un Ievas pirmdzimtā grēka vainu, ko viņi atteicās pat atzīt Paradīzes dārzā, par ko arī saņēma Dieva sodu: zaudēja garīgo un materiālo labklājību un kļuva mirstīgi. Zemes paradīze jeb labklājības un pārpilnības stāvoklis izbeidzās priekš visiem cilvēkiem visās paaudzēs, taču mūsu Radītājs un Tēvs nevēlējās cilvēka nāvi un mūžīgās ciešanas ellē, ko bija jau radījis sātans. Tādēļ Dievs deva cilvēkam otru iespēju būt laimīgam debesu paradīzē, izlabodams viņa vietā pielaisto kļūdu un atjaunodams visai cilvēcei Dieva bērnu tiesības, kuras zaudējām caur pirmdzimto grēku. Neaizmirsīsim, ka šī grēka pamatā bija lepnība, kas ir visu grēku un netikumu māte un sakne.
Pirmā cilvēka vēlme būt Dieva vietā nav mazinājusies arī mūsu modernisma laikmetā, kad cilvēks labprāt grib saraut visas attiecības un saistības ar savu Radītāju un ieņemt vietu Dieva tronī. Mīlestības harmonija tika izjaukta caur mūsu pirmvecākiem, bet Jēzus Kristus to restaurēja caur savas bezgalīgās Mīlestības Upuri, ko Viņš salika uz krusta Lielajā Piektdienā par visiem grēciniekiem visās paaudzēs. Te parādās Debesu Tēva neizmērojamā Žēlsirdība pret cilvēkiem, kuru atpestīšanas labā Viņš nesaudzēja pat savu Viendzimušo Dēlu, kurš pieņēma cilvēcisko dabu un cieta mūsu vietā krusta nāvi, vissmagāko ciešanu sodu tā laika romiešu sodu sistēmā. Būdams nevainīgs, Kristus nomira vainīgās cilvēces vietā, izlīdzinādams Ādama grēku un atgriezdams mums visiem tiesības Dievu atkal saukt par Tēvu. Vēl vairāk – dievišķais Glābējs sagrāva mūžīgās Nāves un elles varu, kas turēja savos grēka valgos visu cilvēci. Caur savu augšāmcelšanos Kristus atgrieza mums mūžīgās dzīves dāvanu, ka bijām zaudējuši. Kaut arī laicīgais sods – cilvēka miesas nāve – palika, tomēr tika nocelts mūžīgais sods – mūžīgā nāve. Kristus mirusī Miesa tika pārveidota Viņa augšāmcelšanās brīdī. Arī mūsu nākamās augšāmcelšanās brīdī Dievs mums dāvās jaunu miesu, kas būs pēc Kristus Augšāmcelšanās godības apstarotās Miesas parauga. Šo lielo noslēpumu cilvēciskais prāts nav spējīgs aptvert, tāpēc tas vienmēr paliks mūsu ticības pamatnoslēpums, ko tikai ticībā spējam pieņemt. Jāpiebilst, ka nedrīkst šo augšāmcelšanās noslēpumu jaukt ar iedomāto reinkarnācijas ideju, jo Dievs mūs katru ir radījis individuāli kā oriģinālo būtni, nevis kserokopiju. Un Jēzus ir izlējis savas Visdārgās Asinis par katru no mums, dāvājot arī personīgo atpestīšanu katram indivīdam, kurš to ir pieņēmis. Ja mēs ticam, ka Dievs mūs ir radījis no nekā, tad ticībā arī pieņemam, ka Viņš spēs Augšāmcelšanās brīdī jeb Pastarā dienā dāvāt jaunu miesu cilvēka dvēselei, kas ir nemirstīga. Svinot Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kristieši svin reizē arī savas nākamās augšāmcelšanās svētkus, kurus gaida atnākam laiku beigās. Tas ir viens no šo vislielāko kristiešu ticības svētku – Lieldienu svinību objektiem.
Bet ikgadēji Lieldienu svētkos ticīgie tiek aicināti ar prieku svinēt Kristus uzvaru pār nāvi un pāreju no Nāves un Dzīvību, kas notiek Pashas svētajā naktī. Baznīca, kas ir Kristus iemīļotā Līgava, Lieldienu naktī cieši vienojas un ir solidāra ar savu debesīgo Līgavaini – Kristu cīņā ar Sātanu un Nāvi un ļoti priecājas par Pestītāja lielo triumfu – Līgavaiņa spīdošo uzvaru pār mūžseno cilvēces un Dieva ienaidnieku – elli, grēku un nāvi. Visiem kristiešiem tie ir liela prieka un sirsnīgas pateicības Jēzum svētki, kuros viņi tiek aicināti neaizmirst Pestītāja milzīgo Mīlestības Upuri, ko Kristus veica cilvēces labā. Tādēļ būtu ļoti skumīgi, ja šie visnozīmīgākie ticības svētki ļoti daudziem kristiešiem aprobežotos tikai ar Lieldienu olu krāsošanu un „olu kaujām”, šūpolēm, ar laicīgām izpriecām pie dabas vai svētku galda, ieviešot pagāniskus un māņticības elementus tajos. Kristus Dzimšanas svētki un Adventa laiks ir jau pilnībā aprīti caur biznesu un peļņas darījumiem. Nedrīkstam upurēt šim dēmonam arī Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkus, tāpēc aicinu visus kristiešus un labas gribas cilvēkus tos svinēt kristīgā veidā kopā ar Baznīcu, piedaloties svinīgajos dievkalpojumos un pieņemot savās no grēkiem attīrītajās dvēselēs Pestītāju. Tad mūsu prieks būs līdzīgs Kristus mācekļu priekam. Tad varēsim arī cerēt saņemt Kunga svētību mūsu ģimenēm, darbiem, tautām, ja palīdzēsim uzturēt Kristus atjaunoto Mīlestības harmoniju pasaulē ar savu cēlo kristieša paraugu.
Lai Kristus Uzvaras spēks dāvā jo sevišķi stipru izturību un drosmi visiem slimajiem, vecajiem, vientuļajiem un vājajiem tautiešiem nest savu ciešanu un slimību krustu dziļā ticībā, uzticībā un paļāvībā uz Kungu! Lai mīlestība izspiež naidu ievainotajās sirdīs un dod spēkus piedot visiem pāridarītājiem! Bet visiem materiālajās grūtībās nonākušajiem un darbu zaudējušajiem gribu novēlēt nekrist izmisumā un bezcerībā – atdosim Jēzum visas mūsu laicīgās dzīves problēmas un stipri paļausimies lūgšanās uz Viņa atbildi! Dievs Jūs visus mīl – priecāsimies par to kā Viņa patiesie bērni un būsim uzticīgi Debesu Tēva gribas pildītāji virs zemes, tad arī mūsu prieks debesīs būs mūžīgo Lieldienu prieks!!! Lai Augšāmcelšanās Gaisma apstaro visu drūmo siržu tumsības un ļauj dvēselei priecāties Kristus mācekļu priekā par Pestītāja dāvāto mūžīgās dzīves dāvanu! Izturību visos dzīves pārbaudījumos un paļāvību uz Kungu visās grūtībās, vairojot savu ticību Lieldienu brīnumam! Saglabāsim savu kristīgo un latvisko identitāti, nezaudējot ticību arī savas tautas gaišākai nākotnei, kaut arī tik daudz tumšu mākoņu ir pie mūsu mīļās Dzimtenes debesīm patreiz. Tomēr vienreiz arī tur atspīdēs tautas augšāmcelšanās gaismas stars.
Lai Kristus Pasha ienes mūsu sirdīs arī lielu cerību, ka Dievs savā bezgalīgajā žēlsirdībā atsūtīs mums jaunus draudzes aktīvistus ministrantu pulkā, korī, dievlūdzēju pulkā, kā arī jaunas ģimenes. Lūgsimies no sirds un atbalstīsim draudzes materiālās vajadzības arī ar saviem ziedojumiem! Turaties un esiet uzticīgi Kristum, Viņa Baznīcai un savai draudzei! Esiet tās īstie patrioti! Neļaujiet sātanam sagraut mūsu draudzes garīgos pamatus, kurus vajag vispirms atjaunot un nostiprināt caur dedzīgu lūgšanu un upurgatavu darbu saliedētā garā un vienprātībā! Lai augšāmcēlies Kristus Jūs sargā un svētī! Vēlreiz visiem priecīgus un mierpilnus Kristus Augšāmcelšanās svētkus, ko lai pavada šis Lieldienu laika kristiešu sveiciens:
Kristus ir augšāmcēlies! – Patiesi ir augšāmcēlies!
Patiesā cieņā un lūgšanu piemiņā:
priesteris Andris Solims
|
|
 |