|
|
 |
RŪGTĀS ASARAS
|
"Un raudās par Viņu, kā mēdz raudāt
par pirmdzimto." (Zah 12, 10)
IEVADDZIEDĀJUMS
Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,
Manu sirdi skumjām pildiet. 2x
Raudiet, manas acis, raudiet,
Sāpēm sevi nežēlojiet.
Nobāl saule, zvaigznes tālās,
Nodreb zeme visās malās.
Kapu vietas vaļā veras,
Dieva svētie augšāmceļas,
Visai dabai skumjās līdzi
Debess eņģeļi raud visi.
Visur, kurp vien acis raugās,
Skumjas redzu ļaužu sejās.
Pestītāja rūgtā nāve
Sirdīs ielej dziļas sāpes.
Kristus mokas, viņa brūces,
Dvēselei būs mūžam svētas.
Jēzu, upuris Tavs rūgtais
Mūs no nāves atpestījis.
Jēzu, ļauj, lai līdzi eju
Es ar Tevi krustaceļu.
|
TREŠĀ DAĻA
(Lielā Gavēņa III un Palmu svētdienā)
Pēdējā daļā pārdomāsim, ko izcieta Kungs Jēzus kopš ērkšķu kroņa saņemšanas līdz ciešanu pilnajai krusta nāvei, ko upurēsim Debesu Tēvam par visiem cilvēkiem. Sevišķi lūgsim, lai Pestītājs pamudinātu uz atgriešanos pie Dieva visvairāk nocietinātos grēciniekus, bet dvēselēm, kas atrodas šķīstītavā, mazinātu ciešanas un mums visiem dāvātu patiesas grēku nožēlošanas žēlastību un laimīgu nāves stundu.
HIMNA
Raudi, ak, cilvēk, asaras lej rūgtas,
Zemoties steidzies sāpīgās sirdsžēlās.
Mīlēdams tevi, visuvarenais Dievs
Par taviem grēkiem cieš.
Cilvēku glābjot, kas ir smagi kritis,
Pestītājs smagu krustu ņem sev plecos;
Nespēkā krīt Viņš, krustaceļu ejot,
Par ļaudīm gandarot.
Negantiem bendēm paklausa Viņš klusu,
Pienaglot ļaujas sāpīgi pie krusta;
Rokas un kājas Viņam tiek pārdurtas,
Asinīs mazgātas.
Jēzus, pie krusta ļaujot piekalt sevi,
Dzīvību savu upurē par tevi.
Apcerot Kristus ciešanas un nāvi,
Viņu godināsim.
Ciešanās mācos Tevi, Jēzu, mīlēt,
Grēku un visu ļaunu no sirds nīdēt;
Dari, ak, Jēzu, dvēseli man skaidru,
Svētu un laimīgu.
Lai vienmēr skan Tev pateicības dziesma,
Jēzu, Tu īstā dzīvība un gaisma,
Dieva Dēls augstais, Pestītājs un glābējs,
Dvēseļu Labais Gans.
|
DVESELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU
|
Jēzu, ļaužu pūļa nicināts,
Savu draugu atstāts.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, netaisnīgi apsūdzēts,
Krusta nāvei nolemts.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, mūsu grēku smagumu
Nesi Tu uz Golgātu.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tavas rokas svētītās
Naglām cauri durtas.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tu starp diviem slepkavām
Pacelts krusta kokā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tevi garāmgājēji
Nicināja ļauni.
Mans mīļais Jēzu!
|
Jēzu, nekautrējās slepkava
Pulgot Tevi nāvē.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, sāpēs dziļās, šausmīgās
Tava miesa mocījās.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, mirdams savu dvēseli
Tēva rokās atdevi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tavu miesu guldīja
Nikodems klints kapā.
Mans mīļais Jēzu!
Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!
|
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
|
Māte, Tu zem krusta stāvi...
Skatot Dēla grūto nāvi,
Sirds Tev līdzi viņam cieš.
Māte, ļauj ar Tevi raudāt,
Kristus, mūsu mīļā drauga,
Rūgtās mokas apdomāt.
Māte, Tava mīlestība,
Tava lielā uzticība
Redzama top ciešanās.
|
Gribu, Māte, es no Tevis
Daļu sāpju ņemt uz sevi,
Krustaceļu nostaigāt.
Pēdējo Kungs saka vārdu:
Mirstot novēl Māti savu
Uzticamam māceklim.
Ak, Marija, Tevi lūdzu:
Māci mani Jēzu mīlēt,
Labprāt savu krustu nest.
|
TU, KAS ESI CIETIS
par mums grēciniekiem,
Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais:
apžēlojies par mums,
apžēlojies par mums! 3x
Un tu, kas tās sāpes
esi līdzi cietusi,
ak, Marija, Dieva Māte:
lūdzi Dievu par mums,
lūdzi Dievu par mums!
RŪGTĀS ASARAS
|
"Un raudās par Viņu, kā mēdz raudāt
par pirmdzimto." (Zah 12, 10)
IEVADDZIEDĀJUMS
Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,
Manu sirdi skumjām pildiet. 2x
Raudiet, manas acis, raudiet,
Sāpēm sevi nežēlojiet.
Nobāl saule, zvaigznes tālās,
Nodreb zeme visās malās.
Kapu vietas vaļā veras,
Dieva svētie augšāmceļas,
Visai dabai skumjās līdzi
Debess eņģeļi raud visi.
Visur, kurp vien acis raugās,
Skumjas redzu ļaužu sejās.
Pestītāja rūgtā nāve
Sirdīs ielej dziļas sāpes.
Kristus mokas, viņa brūces,
Dvēselei būs mūžam svētas.
Jēzu, upuris Tavs rūgtais
Mūs no nāves atpestījis.
Jēzu, ļauj, lai līdzi eju
Es ar Tevi krustaceļu.
|
OTRĀ DAĻA
(Lielā Gavēņa II un V svētdienā)
Šajā daļā pārdomāsim, ko mūsu Pestītājs izcieta kopš viņa netaisnīgās apvainošanas jūdu tiesā līdz kronēšanai ar ērkšķiem. Pestītāja ciešanu nopelnus veltīsim Debesu Tēvam par visiem kristiešiem, lūdzot attālināt naidu, vardarbību, karus, dabas katastrofas, slimības un visas nelaimes, lai valdītu miers, saprašanās, īsta mīlestība uz Dievu un tuvāko.
HIMNA
Redzi, ak, cilvēk, Dievs mīl Tevi:
Tevis dēļ nāvei Viņš atdevis sevi.
Ļaundaru zaimus pārspēj daudzkārtīgi
Tavi parādi.
Lūk, ļaužu tiesai nodots debess Ķēniņš,
Pacietīgs tas kā nāvei nolemts jēriņš.
No pazušanas grēciniekus glābi,
Dzīvei svētīji.
Izsmieklam Tevi tērpa purpurdrānās,
Lika Tev asu ērkšķu kroni galvā.
Tā vienmēr ļaužu grēcīgā lepnība
Tevi nicina.
Raudi, sirds mana, asaras lej rūgtas,
Par tevi Jēzus cieta lielas mokas.
Lai tev atvērtu debess Tēva mājas,
Viņš nāvē gāja.
|
DVESELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU
|
Jēzu, ļaužu pulkā netaisni
Notiesāts uz nāvi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, liecinieku apmelots,
Jūdu tiesā zaimots.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, sava mīļā mācekļa,
Trīskārtīgi noliegts.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, pielīdzināts ļaundariem,
Kuri cieš par grēkiem.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tevi tauta grēcīgā
Bezprātīgi pēla.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Tevi baltā apģērbā
Izsmiedami tērpa.
Mans mīļais Jēzu!
|
Jēzu, vai, kā Tu reiz nicināts,
Vēl virs zemes ir kāds?
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, mirdz man, sāpju sagrauzta,
Tava seja svētā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, nāci ļaudis atpestīt,
Ļāvi sevi šaustīt.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, nesi ērkšķu vainagu,
Grēcīgos lai glābtu.
Mans mīļais Jēzu!
Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!
|
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
|
Ak, es redzu savu Dēlu
Piesietu pie staba kailu,
Rīkstēm sistu briesmīgi.
Dieva Māte, lūdz man spēku,
Lai es nožēloju grēkus,
Savu dzīvi laboju.
Redzu Jēzu nicinātu,
Asiem ērkšķiem vainagotu,
Nelietīgi zaimotu.
|
Marija, es Tavu Dēlu
Smietu, šaustu, nicinātu
Pazemīgi pielūdzu.
Ak, kaut jel es pati spētu,
Laimīga uz sevi ņemtu
Tavu krustu, mīļais Dēls.
Jaunava, es Tevi lūdzu:
Tava mīļā Dēla krustu
Gribu es ar Tevi nest.
|
TU, KAS ESI CIETIS
par mums grēciniekiem,
Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais:
apžēlojies par mums,
apžēlojies par mums! 3x
Un tu, kas tās sāpes
esi līdzi cietusi,
ak, Marija, Dieva Māte:
lūdzi Dievu par mums,
lūdzi Dievu par mums!
RŪGTĀS ASARAS
|
"Un raudās par Viņu, kā mēdz raudāt
par pirmdzimto." (Zah 12, 10)
IEVADDZIEDĀJUMS
Līstiet, as’ras rūgtās, līstiet,
Manu sirdi skumjām pildiet. 2x
Raudiet, manas acis, raudiet,
Sāpēm sevi nežēlojiet.
Nobāl saule, zvaigznes tālās,
Nodreb zeme visās malās.
Kapu vietas vaļā veras,
Dieva svētie augšāmceļas,
Visai dabai skumjās līdzi
Debess eņģeļi raud visi.
Visur, kurp vien acis raugās,
Skumjas redzu ļaužu sejās.
Pestītāja rūgtā nāve
Sirdīs ielej dziļas sāpes.
Kristus mokas, viņa brūces,
Dvēselei būs mūžam svētas.
Jēzu, upuris Tavs rūgtais
Mūs no nāves atpestījis.
Jēzu, ļauj, lai līdzi eju
Es ar Tevi krustaceļu.
|
PIRMĀ DAĻA
(Lielā Gavēņa I un IV svētdienā)
Pārdomāsim mūsu Pestītāja ciešanas - no lūgšanas Ģetzemanes dārzā līdz viņa netaisnīgajai apvainošanai jūdu augstās tiesas priekšā. Kunga Jēzus ciešanu nopelnus upurēsim Debesu Tēvam par svēto katolisko Baznīcu, par mūsu visaugstāko ganītāju pāvestu un visiem garīdzniekiem, lai izlūgtos Dieva svētību viņu darbam. Lūgsimies arī par Kristus krusta ienaidniekiem un visiem neticīgajiem, lai Dievs viņiem dāvātu atgriešanās žēlastību.
HIMNA
Sāpes un žēlas manu sirdi nomāc,
Ciešanu gaitas Jēzus Kristus iesāk.
Viņš Olīvdārzā lūdzas nāves bailēs
Un asins sviedrus lej.
Nododot Kungu, Jūdass Viņu skūpsta,
Un karavīri virvēm Viņu saista.
Par mūsu grēkiem gandarīt ir nācis
Pats Dievs vistaisnīgais.
Redzu kā bendes Pestītāju šausta,
Negantā priekā Viņa miesu moka,
Tie Kungu Dievu, mūžīgo un lielo,
Ar ērkšķiem vaiņago.
Raug, Pestītāju ietērpj baltās drānās,
Izsmejot Viņu, sveicina un klanās.
Kaut gan Dievs dāvā svētlaimi augstāko,
To zaimi atalgo.
Kungs Jēzu, Tevi pazemīgi lūdzam,
Liec, lai no grēkiem atraisīti kļūstam,
Lai saprast spējam, cik daudz Tu mums devi,
Nesot šo upuri.
|
DVESELES RAUDAS PAR CIETĒJU JĒZU
|
Jēzu, krusta nāvē briesmīgā
Gāji pazemīgi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, aizejot mums atstāji
Dievamaizē sevi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, Olīvdārzā vientuļi
Debess Tēvu lūdzi.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, savu ļaužu atstāta,
Tava dvēs’le skuma.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, viens no Taviem mācekļiem
Nodevējs bij’ kļuvis.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, bendes Tevi sasēja,
Zobojās un smēja.
Mans mīļais Jēzu!
|
Jēzu, mūsu dēļ Tu apvainots,
Nelietīgi zaimots.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, bezdievīgā izsmieklā
Tevi veda tiesā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, visu cieti klusībā,
Pazemībā svētā.
Mans mīļais Jēzu!
Jēzu, atpestīji cilvēkus,
Piedevi tiem grēkus.
Mans mīļais Jēzu!
Esi sveicināts! Esi godināts!
Mūsu dēļ zaimots, mūsu dēļ nodots.
Esi augsti teikts! Esi mūžos sveikts!
Pestītājs un Dievs!
|
DVĒSELES SARUNA AR SĀPJU MĀTI
|
Ak, es Pestītāja Māte:
Acīs asaras un sāpes,
Sirdi dziļas skumjas māc.
Māte, svētā, godinātā,
Kunga Dieva izvēlētā,
Kādēļ noskumusi tā?
Kā lai neesmu noskumusi,
Sāpes ciešot nogurusi?
Zobens ass man sirdi griež.
|
Jaunava vismīļā, saki,
Kādas bēdas nomāc Tevi,
Kas Tev sirdi ievaino?
Redzu savu mīļo Dēlu,
Asins sviedros lūdzot Dievu,
Krusta nāvi paredzot.
Māte, Tavu mīlestību
Lūdzos sev kā žēlastību,
Ļauj, lai es to mantoju.
|
TU, KAS ESI CIETIS
par mums grēciniekiem,
Jēzu Kristu, ak, Kungs mīļais:
apžēlojies par mums,
apžēlojies par mums! 3x
Un tu, kas tās sāpes
esi līdzi cietusi,
ak, Marija, Dieva Māte:
lūdzi Dievu par mums,
lūdzi Dievu par mums!
|
|
|
