30. novembrī Baznīca svin Kristus pirmā aicinātā apustuļa svētā Andreja svētkus. Sirsnīgi apsveicu visus manus vārda brāļus mūsu debesīgā Aizbildņa svētkos!!!
Sv. Andrejs bija Galilejas zvejnieks, dzimis Betsaidā ap 6. gadu pirms Kristus. Viņš ir apustuļa Pētera jaunākais brālis un piederēja pie Jāņa Kristītāja mācekļiem. Pēc Jēzus kristīšanas Jordānā Jānis Kristītājs norādīja uz Kristu: "Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus! Sekojiet Viņam!" Andrejs ar vēl vienu mācekli sekoja Jēzum un tā kļuva par pirmo aicināto Kristus mācekli, atvezdams pie Pestītāja savu brāli Pēteri. Austrumu Baznīca tāpēc pagodina sv. Andreju kā Protokletos (Pervozvannyj) - Pirmaicināto Kristus Apustuli. Viņš tika izvēlēts 12 apustuļu vidū, kurus Kristus aicināja no 72 mācekļu vidus speciālai sūtībai sludināt Viņa Evaņģēliju. Sv. Andrejs bija ieņēmis un saglabājis nozīmīgu vietu šo 12 apustuļu pulkā. Par viņu piemin evaņģēliji, ka bija aculiecinieks vairākiem Kristus maizes pavairošanas brīnumiem un bija pietuvināta Jēzum persona, caur kuru tika stādīti Kungam priekšā pagāni Jeruzalēmē. Saņemdams Svēto Garu Vasarsvētkos, apustulis Andrejs devās sludināt Prieka vēsti pagāniem Mazāzijā un Melnās jūras piekrastē. Saskaņā ar seno tradīciju aprakstiem viņš esot nonācis līdz pat Krievzemei un būtu dibinājis Bizantijas baznīcas kopienu. Dzīves nogalē sludinājis evaņģēliju Grieķijā, kur Patrā tika apcietināts un nomocīts krusta nāvē ap 60. gadu pēc Kristus. Tradīcija vēstī, ka viņš nejutās cienīgs, līdzīgi kā viņa brālis Pēteris, mirt tādā pat veidā kā Kristus, tāpēc viņš tika piesiets ar virvēm pie X veida krusta, uz kura viņš vēl 3 dienas garāmgājējiem esot sludinājis Kristus mācību. Šo krustu arī tagad dēvē par sv. Andreja krustu, kas kļuva vēlāk par Krievijas Valsts vislielāko apbalvojumu - sv. Andreja krusta ordenis, un šo zīmi izmantoja arī krievu flotes karogā. Svētā Andreja relikvijas 357. gadā tika pārvestas uz Konstantinopoli, bet galva uzglabājās Patrā. Musulmāņu invāzijas laikā 1206. gadā tās tika pārvietotas uz Itālijas pilsētu Amalfi. Galvas relikviju 1460. gadā pārveda uz Romas sv. Pētera baziliku, lai glābtu šo relikviju no turku postāžas. Pāvests Pāvils VI 1964. gadā atgrieza to atpakaļ Patras baznīcai, ar ko sākās redzamā attiecību uzlabošanās starp Pareizticīgo un Katolisko Baznīcu. Sv. Andrejs ir zvejnieku aizbildnis, bet tiek piesaukts arī lūgšanās ģimenēs, kurās ir problēmas ar pēctecības saņemšanu. Viņa vārds no grieķu valodas nozīmē: vīrišķīgais, drosmīgais. Kā simboli ir X veida krusts vai zvejas tīkls, ar kuriem svētais tiek attēlots ikonogrāfijā. Gan Rietumu, gan Austrumu Baznīcas svin apustuļa Andreja svētkus 30. novembrī. Un šis datums ir kļuvis par Adventa laika sākuma noteikšanas kritēriju, jo Adventa I svētdiena tiek nozīmēta tajā datumā, kas ir tuvāks 30. novembrim vai arī paša sv. Andreja dienā, ja tā iekrīt svētdienā. Var teikt, ka Baznīcas liturģiskais gads sākas, vadoties pēc Pirmaicinātā apustuļa svētku datuma.
pr. Andris Solims
P.S. Komponēto Svētā Andreja dziesmu var apskatīt pr. Andra Solima Baznīcas mūzikas lapā: https://www.andsolm.info nr. 236 vai sadaļā Svēto godam. Līdzīgi misi Sv. Andreja godam skatīt zem nr. 253 un 275.