Kristus Miesas un Asiņu jeb Vissvētākā Sakramenta svētki
19. jūnijā (nākamajā ceturtdienā pēc Vissvētās Trīsvienības svētdienas) tiek svinēti Vissvētākā Sakramenta svētki, kuros pagodinām Kristus neredzamās klātbūtnes noslēpumu zem redzamajām Maizes un Vīna zīmēm Euharistijā. Daudzās Rietumu baznīcās šie svētki tiek pārcelti uz svētdienu pēc Vissvētās Trīsvienības svētkiem - 22. jūniju.
Pirmo reizi šie svētki notika 1246. gadā Lježi diecēzē Beļģijā, pateicoties svētīgās māsas Julianas vīzijai 1208. gadā, kurā viņa redzēja spilgti apgaismotu disku ar vienu aptumšotu malu. Kristus ar to viņai atklāja, ka Baznīcā iztrūkst pienācīgu svētku Viņa Miesas pagodināšanai. 1263. gadā Bolsenā (Itālijā) notika brīnums Euharistijas laikā, kad priesterim radās šaubas par Kristus reālo klātbūtni konsekrētajā maizē. Pārlaužot hostiju, no tās iztecēja daži Kristus Asiņu pilieni, kuri aptraipīja uz altāra uzklāto korporālu - balta linu auduma kvadrātu, uz kura tiek novietota maize un vīns konsekrēšanai. Pāvests Urbans IV 1264. gadā ar bullu "Transiturus" apstiprināja Kunga Miesas (Corpus Domini) svētkus kā obligātos visā Baznīcā, nozīmējot tiem datumu ceturtdienā pēc pirmās svētdienas, kas seko Vasarsvētkiem, jeb 60. dienā pēc Pashas. Līdz ar to nostiprinājās un attīstījās Vissvētākā Sakramenta kults kā pretspēks pieaugošajam protestantisma vilnim, kas centās aizslaucīt no ticīgo sirdīm ticību Kristus reālajai klātbūtnei Euharistijā. Pats pāvests sāka piedalīties svinīgajā euharistiskajā procesijā pa pilsētas ielām un laukumiem, kur tika publiski nesta konsekrētā Maize, apliecinot tautas ticību Kristus Miesas klātbūtnei zem šīm redzamajām Maizes zīmēm, kuras tika ievietotas apzeltītā traukā, ko sauc par ostensoriju jeb monstranci (no latīņu val. - parādīt).
Šajos svētkos Baznīca, kas ir Kristus Mistiskā Miesa, manifestē savu ciešo vienotību ar Kristus Miesu, parādot ļoti ciešo saikni starp Euharistiju un Baznīcu. Lai gan Euharistijas iedibināšanas svētki tiek svinēti Lielajā Ceturtdienā, tad Lielās Nedēļas ciešanu notikumi zināmā mērā neļauj tik labi pārdzīvot Euharistijas kā kāzu mielasta priecīgo svinību aspektu. Tāpēc, noslēdzot Lieldienu svinību ciklu, izskaņā tiek izcelts šis priecīgais svētku moments, kurā ticīgā tauta priecīgi seko savam Karalim euharistiskajā procesijā, nesot baznīcas karogus un dziedot orķestra pavadībā euharistiskās dziesmas un himnas Kristum, kurš ir klātesošs zem Maizes un Vīna zīmēm Vissvētākāja Sakramentā. Tas ir mūsu ticības lielākais noslēpums, kurā izpaužas Kristus - Līgavaiņa bezgalīgā mīlestība uz savu Līgavu - Baznīcu, par kuru Viņš ir atdevis nāvē savu Vissvēto Miesu un izlējis savas Visdārgās Asinis.
Arī Latvijā daudzās vietās jau ir atjaunota šī senā un skaistā tradīcija Kristus Miesas un Asiņu svētku oktāvas svētdienā doties euharistiskajā procesijā pa pilsētu ielām. Tā ir mūsu ticības manifestācija, kuru vēlas pats Pestītājs arī mūsdienās, kad tik ļoti pieaug bezdievības gars pasaulē. Tieši no bīskapiem un priesteriem lielā mērā ir atkarīgs tautas ticības gars. Tāpēc viņiem kā pirmajiem ir jārūpējas par ticības atjaunotni tautā, aicinot un organizējot dažāda veida ticību veicinošus pasākumus, starp kuriem ierindojas arī euharistiskās procesijas draudzēs mēneša pirmajās svētdienās un svētku dienās, un sevišķi parūpējoties noorganizēt reizi gadā arī šo svinīgo ticības manifestāciju pa pilsētu un ciematu ielām Vissvētākā Sakramenta svētkos. Kristus ir teicis: "Kas mani apliecinās cilvēku priekšā, to es atzīšu mana Tēva priekšā, kas ir debesīs. Kas mani aizliegsies cilvēku priekšā, to es aizliegšos debesu Tēva priekšā." Bieži draudžu ganu nolaidība un slinkums vai skopums neļauj atplaukt un izplatīties Vissvētākā Sakramenta kultam draudzēs, kas nereti veicina draudzes garīgās dzīves panīkumu, jo tiek panicināts pats centrs - sakramentālais Pestītājs, kas vēlas būt ar savu tautu arī ārpus dievnama mūriem mūsu pilsētās un ciematos, lai būtu dzīvais Dievs ar mums - mūsu Emanuēls. Neaizmirsīsim Vatikāna II koncila konstitūcijas par sakrālo Liturģiju "Sacrosanctum Concilium" mācību, ka "Euharistija ir kristiešu dzīves visu aktivitāšu kulminācija un avots," tāpēc ar lielu godbijību un ticību piedalīsimies katrā Euharistijā, kas tiek svinēta kā Kristus Upura piemiņa mūsu draudžu dievnamos ikdienā un sevišķi svētdienās un svētku dienās, lai mēs sajustu dzīvā Kristus klātbūtni un varētu priecīgi kopā ar Viņu iet mūsu pestīšanas ceļu.
Mēs arī ceram doties Euharistiskajā procesijā pa Lielvārdes Romas katoļu baznīcas ārējo laukumu 22. jūnijā, apstājoties četros laukuma stūros, kur tiks pasludināti 4 evaņģēliji par euharistisko tēmu. Aicinu visus piedalīties šajā procesijā Kristus Miesas un Asiņu svētku oktāvas svētdienā mūsu draudzē.