Kunga Pasludināšanas obligāti svinamie Baznīcas svētki - šogad tie tiek pārcelti uz 8. aprīli, jo iekrita Lielajā nedēļā

18:00 — svinīgā sv. Mise.

        Šajā dienā katoļticīgajiem ir jāpiedalās svētajā Misē savās draudžu baznīcās. Ar erceņģeļa Gabriēla pasludināto prieka vēsti Jaunavai Marijai sākās Radītāja mūžsenā pestīšanas plāna realizācijas aktīvais posms, kurā Iemiesotais Dieva Vārds kļuva Cilvēks, pieņemot miesu no Jaunavas Marijas un iemantojot cilvēcisko dabu. Šo mūsu pestīšanas noslēpuma sākumu, ko Baznīca svin šajos svētkos, mēs atjaunojam Euharistijā, un katru reizi tas tiek turpināts kristoloģiskajā lūgšanā "Esi sveicināta, Marija", kad ticīgie ikdienā skaita Rožukroni.

Kristus ir augšāmcēlies, Alleluja!

Vismīļie draugi, mani dārgie lielvārdieši un tautieši ārzemēs!

         Visus no sirds gribu sveikt šajos gaišajos un līksmajos Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkos un novēlēt mums visiem reāli augšāmcelties no visiem kritieniem – gan garīgiem, gan ekonomiskiem, lai mēs spētu ātrāk iziet no vispārējās grēka krīzes, kas ir pārņēmusi praktiski visu pasauli. Kristus atnāca pirms diviem gadu tūkstošiem uz šo grēka un nāves pārmainīto pasauli, lai to restaurētu un visai radībai atgrieztu tās sākotnējo veidolu. Viņš uzņēmās izlabot Ādama un Ievas pirmdzimtā grēka vainu, ko viņi atteicās pat atzīt Paradīzes dārzā, par ko arī saņēma Dieva sodu: zaudēja garīgo un materiālo labklājību un kļuva mirstīgi. Zemes paradīze jeb labklājības un pārpilnības stāvoklis izbeidzās priekš visiem cilvēkiem visās paaudzēs, taču mūsu Radītājs un Tēvs nevēlējās cilvēka nāvi un mūžīgās ciešanas ellē, ko bija jau radījis sātans. Tādēļ Dievs deva cilvēkam otru iespēju būt laimīgam debesu paradīzē, izlabodams viņa vietā pielaisto kļūdu un atjaunodams visai cilvēcei Dieva bērnu tiesības, kuras zaudējām caur pirmdzimto grēku. Neaizmirsīsim, ka šī grēka pamatā bija lepnība, kas ir visu grēku un netikumu māte un sakne.

        Pirmā cilvēka vēlme būt Dieva vietā nav mazinājusies arī mūsu modernisma laikmetā, kad cilvēks labprāt grib saraut visas attiecības un saistības ar savu Radītāju un ieņemt vietu Dieva tronī. Mīlestības harmonija tika izjaukta caur mūsu pirmvecākiem, bet Jēzus Kristus to restaurēja caur savas bezgalīgās Mīlestības Upuri, ko Viņš salika uz krusta Lielajā Piektdienā par visiem grēciniekiem visās paaudzēs. Te parādās Debesu Tēva neizmērojamā Žēlsirdība pret cilvēkiem, kuru atpestīšanas labā Viņš nesaudzēja pat savu Viendzimušo Dēlu, kurš pieņēma cilvēcisko dabu un cieta mūsu vietā krusta nāvi, vissmagāko ciešanu sodu tā laika romiešu sodu sistēmā. Būdams nevainīgs, Kristus nomira vainīgās cilvēces vietā, izlīdzinādams Ādama grēku un atgriezdams mums visiem tiesības Dievu atkal saukt par Tēvu. Vēl vairāk – dievišķais Glābējs sagrāva mūžīgās Nāves un elles varu, kas turēja savos grēka valgos visu cilvēci. Caur savu augšāmcelšanos Kristus atgrieza mums mūžīgās dzīves dāvanu, ka bijām zaudējuši. Kaut arī laicīgais sods – cilvēka miesas nāve – palika, tomēr tika nocelts mūžīgais sods – mūžīgā nāve. Kristus mirusī Miesa tika pārveidota Viņa augšāmcelšanās brīdī. Arī mūsu nākamās augšāmcelšanās brīdī Dievs mums dāvās jaunu miesu, kas būs pēc Kristus Augšāmcelšanās godības apstarotās Miesas parauga. Šo lielo noslēpumu cilvēciskais prāts nav spējīgs aptvert, tāpēc tas vienmēr paliks mūsu ticības pamatnoslēpums, ko tikai ticībā spējam pieņemt. Jāpiebilst, ka nedrīkst šo augšāmcelšanās noslēpumu jaukt ar iedomāto reinkarnācijas ideju, jo Dievs mūs katru ir radījis individuāli kā oriģinālo būtni, nevis kserokopiju. Un Jēzus ir izlējis savas Visdārgās Asinis par katru no mums, dāvājot arī personīgo atpestīšanu katram indivīdam, kurš to ir pieņēmis. Ja mēs ticam, ka Dievs mūs ir radījis no nekā, tad ticībā arī pieņemam, ka Viņš spēs Augšāmcelšanās brīdī jeb Pastarā dienā dāvāt jaunu miesu cilvēka dvēselei, kas ir nemirstīga. Svinot Kristus Augšāmcelšanās svētkus, kristieši svin reizē arī savas nākamās augšāmcelšanās svētkus, kurus gaida atnākam laiku beigās. Tas ir viens no šo vislielāko kristiešu ticības svētku – Lieldienu svinību objektiem.

         Bet ikgadēji Lieldienu svētkos ticīgie tiek aicināti ar prieku svinēt Kristus uzvaru pār nāvi un pāreju no Nāves un Dzīvību, kas notiek Pashas svētajā naktī. Baznīca, kas ir Kristus iemīļotā Līgava, Lieldienu naktī cieši vienojas un ir solidāra ar savu debesīgo Līgavaini – Kristu cīņā ar Sātanu un Nāvi un ļoti priecājas par Pestītāja lielo triumfu – Līgavaiņa spīdošo uzvaru pār mūžseno cilvēces un Dieva ienaidnieku – elli, grēku un nāvi. Visiem kristiešiem tie ir liela prieka un sirsnīgas pateicības Jēzum svētki, kuros viņi tiek aicināti neaizmirst Pestītāja milzīgo Mīlestības Upuri, ko Kristus veica cilvēces labā. Tādēļ būtu ļoti skumīgi, ja šie visnozīmīgākie ticības svētki ļoti daudziem kristiešiem aprobežotos tikai ar Lieldienu olu krāsošanu un „olu kaujām”, šūpolēm, ar laicīgām izpriecām pie dabas vai svētku galda, ieviešot pagāniskus un māņticības elementus tajos. Kristus Dzimšanas svētki un Adventa laiks ir jau pilnībā aprīti caur biznesu un peļņas darījumiem. Nedrīkstam upurēt šim dēmonam arī Dieva Dēla Augšāmcelšanās svētkus, tāpēc aicinu visus kristiešus un labas gribas cilvēkus tos svinēt kristīgā veidā kopā ar Baznīcu, piedaloties svinīgajos dievkalpojumos un pieņemot savās no grēkiem attīrītajās dvēselēs Pestītāju. Tad mūsu prieks būs līdzīgs Kristus mācekļu priekam. Tad varēsim arī cerēt saņemt Kunga svētību mūsu ģimenēm, darbiem, tautām, ja palīdzēsim uzturēt Kristus atjaunoto Mīlestības harmoniju pasaulē ar savu cēlo kristieša paraugu.

       Lai Kristus Uzvaras spēks dāvā jo sevišķi stipru izturību un drosmi šajos smagajos vīrusa pandēmijas laikos visiem slimajiem, vecajiem, vientuļajiem un vājajiem tautiešiem nest savu ciešanu un slimību krustu dziļā ticībā, uzticībā un paļāvībā uz Kungu! Lai mīlestība izspiež naidu ievainotajās sirdīs un dod spēkus piedot visiem pāridarītājiem! Bet visiem materiālajās grūtībās nonākušajiem un darbu zaudējušajiem gribu novēlēt nekrist izmisumā un bezcerībā – atdosim Jēzum visas mūsu laicīgās dzīves problēmas un stipri paļausimies lūgšanās uz Viņa atbildi! Dievs Jūs visus mīl – priecāsimies par to kā Viņa patiesie bērni un būsim uzticīgi Debesu Tēva gribas pildītāji virs zemes, tad arī mūsu prieks debesīs būs mūžīgo Lieldienu prieks!!! Lai Augšāmcelšanās Gaisma apstaro visu drūmo siržu tumsības un ļauj dvēselei priecāties Kristus mācekļu priekā par Pestītāja dāvāto mūžīgās dzīves dāvanu! Izturību visos dzīves pārbaudījumos un paļāvību uz Kungu visās grūtībās, vairojot savu ticību Lieldienu brīnumam! Saglabāsim savu kristīgo un latvisko identitāti, nezaudējot ticību arī savas tautas gaišākai nākotnei, kaut arī tik daudz tumšu mākoņu ir pie mūsu mīļās Dzimtenes debesīm patreiz. Tomēr vienreiz arī tur atspīdēs tautas augšāmcelšanās gaismas stars.

        Lai Kristus Pasha ienes mūsu sirdīs arī lielu cerību, ka Dievs savā bezgalīgajā žēlsirdībā atsūtīs mums godprātīgus un pareizus būvniekus un sponsorus, kuri spētu pabeigt mūsu daļēji atjaunotā dievnama jumta un sienu restaurācijas darbus, lai tie ātrāk tiktu pabeigti!!! Lūgsimies no sirds un atbalstīsim šo cēlo mērķi arī ar saviem ziedojumiem! Turaties un esiet uzticīgi Kristum, Viņa Baznīcai un savai draudzei! Esiet tās īstie patrioti! Neļaujiet sātanam sagraut mūsu draudzes garīgos pamatus, kurus vajag vispirms atjaunot un nostiprināt caur dedzīgu lūgšanu un upurgatavu darbu saliedētā garā un vienprātībā! Lai augšāmcēlies Kristus Jūs sargā un svētī! Vēlreiz visiem priecīgus un mierpilnus Kristus Augšāmcelšanās svētkus, ko lai pavada šis Lieldienu laika kristiešu sveiciens:

Kristus ir augšāmcēlies! – Patiesi ir augšāmcēlies!

Patiesā cieņā un lūgšanu piemiņā:

priesteris Andris Solims

Kunga ciešanu jeb Palmu/pūpolu svētdiena

       Ar šo Lielā Gavēņa VI svētdienu sākas Lielā jeb Klusā nedēļa, kas ievada kristiešus visvarīgākajos mūsu pestīšanas notikumos, kuri kulminēs Kristus Pashā – viņa pārējā no nāves uz dzīvību Lieldienu naktī. Kungs Jēzus ieradās Jeruzalemē, kur apzinīgi gatavojās savam vislielākajam mīlestības Upurim – krusta nāvei visas grēcīgās cilvēces vietā, lai tai atgrieztu Dieva bērnu tiesības uz mūžīgo dzīvi debesīs. Dieva Dēls kļuva par izpirkuma maksu, ar kuru izpirka Ādama parādu, kas krājās no Paradīzes zaudēšanas brīža. Toreiz pats Radītājs uzņēmās izlīdzināt šo pirmdzimtā grēka vainu, ko pirmie cilvēki noliedza un atteicās labot. Dievs apsolīja, ka sūtīs savu Dēlu kā Glābēju pasaulē, ļaujot Viņam nomirt cilvēku vietā, lai izrautu tos no nāves varas.        Karaļu karalis izvēlējās nomirt padoto kalpu vietā... Iejājot Jeruzalēmes pilsētā uz ēzelīša, Kristus tika uzņemts caur tautu kā karalis, kuram pūlis uzgavilēja ar skaļiem saucieniem "Hosanna Dāvida dēlam!", tas nozīmē – atzīstot Jēzu par savu karali, kuram pienāktos šādi cildinājumi. Ļaudis izgāja Kristum pretī ar palmu zariem rokās, klāja savas drēbes uz ceļa, kur Mesijam vajadzēja braukt uz ēzeļa, tā izrādot vislielāko prieku un cieņu Kristum – Karalim. Šo notikumu ar 5. gadsimtu Baznīca sāka svinīgi atzīmēt Ciešanu nedēļas liturģijā, to ievadot ar Palmu procesiju, kura virzījās pa Jeruzalēmes ielām uz Sv. Kapa baziliku. Austrumu rita baznīcās šī procesija arī šodien ir ļoti dinamiska un iespaidīga, ko pavada zvanu skaņas un tautas gavilējošie kliedzieni "Hosanna!", lēcot gaisā ar lieliem palmu zariem rokās. Latīņu ritā šie palmu un olīvkoku zari tiek svētīti procesijas sākumā un tiek lasīts attiecīgs evaņģēlija fragments par Kristus svinīgo iejāšanu Jeruzalemē. Tad ticīgie dodas procesijas gājienā, dziedot attiecīgus dziedājumus, kas ņemti no psalmiem vai slavas himnām, bet ne gavēņa dziesmām. Vadoties no vietējiem un laika apstākļiem, tāda procesija būtu vēlama ārpus dievnama, apejot tam apkārt, ja tas ir iespējams. Zemēs, kur nav viegli dabūt palmu vai olīvkoku zarus, tiek izmantoti pūpolzari, kas ir zināms pavasara redzamais simbols. To dažus izplaukušos pumpurus ticīgie tradicionāli noplēš un met priestera priekšā procesijas gājiena laikā, līdzīgi kā Jeruzalēmes iedzīvotāji meta palmu un olīvu zarus Jēzus priekšā, kuru reprezentē priesteris. Tāpēc mūsu novados šī svētdiena ieguva vietēju nosaukumu "Pūpolu svētdiena", lai gan oficiālais tās nosaukums ir "Kunga ciešanu jeb Palmu svētdiena". Pēc procesijas gājiena ienākšanas dievnamā tiek dziedāts attiecīgs responsorijs un īsā himna "Christus vincit" ("Kristus uzvar"). Tad seko ievada lūgšana un ticīgie tiek aicināti uzmanīgi klausīties Dieva Vārda lasījumus, kuros evaņģēlijā dzirdam Kristus ciešanu aprakstu, kas var būt izpildīts pa lomām vai arī teatralizēti, vadoties no iespējām. Ar šo Kristus ciešanu aprakstu jeb Pasiju Baznīca ievada ticīgos Lielo dienu notikumos, sākot ar Pēdējām vakariņām Lielajā Ceturtdienā līdz Jēzus apbedīšanai. Daudzi slaveni komponisti ir sakomponējuši mūziku lieliem koriem ar solistiem, padarot šo Pasiju par ļoti iespaidīgu tās klausītājiem, piem., J. S. Bacha "Mateja Pasija"...

       Kāpēc pēc tāda priecīga Palmu jeb pūpolu procesijas gājiena tik krasa pārmaiņa liturģijā? Jo tik pat ātri šī pati tauta Jeruzalemē kliedza pēc Kristus nāves Lielajā Piektdienā, kad Pilāts notiesāja Kungu Jēzu uz krusta nāvi Golgātas kalnā. Tas pats priecīgais un gavilējošais pūlis pēc pāris dienām brēca: "Sit Viņu krustā!.. Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem!.." Cilvēka mainīgā daba, nāvīgi ievainota caur pirmdzimto grēku, ātri vien atgriezās pie grēka avota un novērsās no piedāvātās pestīšanas iespējas. Arī mūsdienu daudzi kristiešu miljoni ātri aizmirst savus kristības solījumus un sāk kalpot grēkam.       

         Klusā nedēļa liek mums noklusināt dzīves skrējiena ritmus un ieklausīties savas sirdsapziņas balsī, kas sauc pēc palīdzības un attīrīšanās no grēkiem. Ticīgiem ir iespēja nomazgāt savu dvēseli Gandarīšanas sakramenta ūdenī, lai uz gaišajiem Lieldienu svētkiem būtu tīrs dvēseles apģērbs. Tāpēc šo pēdējo Lielā Gavēņa nedēļu – Lielo nedēļu ir jāizmanto svētīgi savas dvēseles attiecību sakārtošanai ar Dievu, jo šajā nedēļā norisināsies vissvarīgākie mūsu pestīšanas notikumi, kuros ticīgajiem ir jāņem aktīvā līdzdalība. Kopā ar Kristu un apustuļiem būsim Pēdējo vakariņu telpā, lai piedalītos Euharistijas un Priesterības iedibināšanas svētkos, savienojoties svētajā Komūnijā ar dzīvo Pestītāju, kas ir klātesošs zem Maizes un Vīna zīmēm. Ar Viņu nomirsim priekš grēka Lielajā Piektdienā, pārdzīvojot ar Mariju un Jāni Golgātas drāmu. Bet kopā ar Kristu arī augšāmcelsimies priekā Lieldienu svētdienas naktī, svinot Jēzus uzvaru pār nāvi un Sātanu, no kuriem esam atbrīvoti caur Dieva Dēla nāvi un augšāmcelšanos. Lai Klusajā nedēļā apklust skaļie mūzikas trokšņi un tusiņi, dodot vietu pārdomām par Kristus ciešanām un nāvi! Lai ticīgie, kuri nav tik ļoti praktizējošie, atcerētos par savas dvēseles vajadzībām un vismaz šo nedēļu gadā vairāk veltītu Dievam un savai mūžīgai laimei! Ieiesim Triju Lielo dienu notikumu svētīgajā atmosfērā, lai mūsu "Hosanna" Dieva Dēlam Palmu svētdienā pārvērstos par priecīgu un skanīgu "Alleluja" Augšāmcelšanās gaišajā rītā!  

Lielā Ceturtdiena

       Iepriekšējā vakarā pirms savām ciešanām un krusta nāves Jēzus sarīkoja kopā ar saviem mācekļiem Pashas maltīti, kuru ebreji tradicionāli ieturēja piektdienas vakarā, kad sākās Sabats. Šīs bija Kunga Pēdējās vakariņas, kuru laikā Kristus iedibināja nākamās dienas (Lielās Piektdienas) sava upura piemiņu, ko mēs saucam par Euharistiju jeb Vissvētāko altāra sakramentu. Svinot šo Pestītāja upura piemiņu, mēs reāli to atjaunojam un tādā veidā turpinām atpestīšanas darbu, ko Dieva Dēls oriģinālā veidā paveica uz Krusta Golgātas kalnā, bet mums deva pavēli to turpināt: "Dariet to manai piemiņai!" Būdams Visaugstais Priesteris, Kristus pārvērta maizi un vīnu par savu Miesu un Asinīm Pēdējo vakariņu laikā. Dodams saviem mācekļiem šo pavēli svinēt Viņa upura piemiņu, Jēzus iedibināja arī Priesterības sakramentu, kuru arī svinam Lielajā Ceturtdienā. Tātad – šajā dienā tiek svinēti veseli divi svētie sakramenti: Euharistijas un Priesterības sakramenti.

       Lielās Ceturdienas rītā diecēžu priesteri vienojas ar savu bīskapu katedrālē, lai svinētu Hrizmas misi, kuras laikā bīskaps konsekrē trīs elļas: hrizmas, katehumēnu un slimnieku eļļas, kuras izmanto kristību, ordināciju, konsekrāciju gadījumos un administrējot Slimnieku sakramentu. Šī ir Priesterības diena, kurā katram priesterim ir obligāti jānocelebrē sv. Mise.

       Ticīgie piedalās vakara Euharistijas svinībās, kurās notiek kāju mazgāšanas rits pēc Kunga rādītā pazemības un kalpošanas piemēra. Pēc Euharistijas notiek Vissvētākā Sakramenta pārnešana procesijā uz Pārnešanas altāri un adorācija (vismaz līdz pusnaktij), paliekot nomodā ar Pestītāju, kuru tajā vakarā nodeva Jūdass un arestēja karavīri. Pēteris trīsreiz aizliedzās Jēzu tajā naktī, ko arī rūgti nožēloja, tāpēc saņēma Kristus piedošanu, vēlāk trīsreiz apliecinot savu ticību un mīlestību uz augšāmcēlušos Pestītāju.

       Katrā Euharistijā ticīgie pulcējas klausīties Dieva Vārdu un dalīties vienā maizē – Kristus Miesā, dzerot no viena biķera Viņa Asinis. To viņi dara kā pateicības upuri Dievam saskaņā ar Pestītāja gribu, jo grieķiskais vārds – euharistein – arī nozīmē: pateikties, veikt pateicības darbības.

LIELĀ PIEKTDIENA

       Kristus - dievišķais Līgavainis - nomira par savu Līgavu - Baznīcu, kuru ieņēma uz Krusta troņa, atdodams savu dzīvību kā pārlūguma un izlīguma Upuri Debesu Tēvam par visu cilvēci. Tādēļ Baznīca sēro un apraud šajā dienā sava Līgavaiņa nāvi, ieturot stingru gavēni un atsakoties no visāda veida izpriecām, mūzikas un deju trokšņiem, diskotēkām, ballītēm. Netiek rīkotas nekādas viesības, nedz svinētas dzimšanas dienas, jubilejas. Baznīca Lielajā Piektdienā un Lielajā Sestdienā necelebrē nekādus svētos sakramentus, bet svin Pestītāja nāves noslēpumu, ar kuru ir cieši vienota "Krusta ceļa" apcerēs, ejot kopā ar Jēzu viņa ciešanu un moku pilno Krusta ceļu. Ticīgie pulcējas draudžu dievnamos vai arī pilsētu ielās, lai solidāri ar savu Glābēju nestu šajā svinīgajā Krusta ceļā arī savas dzīves ciešanu un sāpju nastu, ko simbolizē priekšgalā nestais krusts - mūsu pestīšanas ierocis un redzamā zīme.

       Lielajā Piektdienā Kristus Krusts tiek sevišķā veidā pagodināts Ciešanu Liturģijā, kas tradicionāli notiek pulksten trijos pēcpusdienā - Jēzus nāves stundā, kas notika ap devīto stundu pēc ebreju laika sistēmas. Krusta koks sasaucas ar Betlēmes koka silīti, kurā tika guldīts Bērns Jēzus, kad piedzima virs zemes, un uz koka krusta tika pacelts virs zemes tās Radītājs un Glābējs, kuru nepateicīgā cilvēce pienagloja ar asajām grēka naglām un caurdūra ar lepnības un nešķīstības šķēpu. Baznīca svinīgā veidā pagodina dārgo atpestīšanas ieroci - Pestītāja Krustu, kas autentiskā veidā ir saglabājies kā visdārgākā relikvija no Jēzus, jo tas tika slacināts ar Kristus dārgajām Asinīm, kas izplūda no pletņu sacirstās Svētās Miesas un caurdurtām rokām un kājām. Ticīgie pietuvojas altārim un skūpsta Svēto Krustu pateicībā par Glābēja Kristus bezgalīgās mīlestības un piedošanas Upuri, kurš tika nogalināts kā Upurjērs par visu mūsu grēkiem visās paaudzēs. Šis Krusts reprezentē pašu Krustā Sisto, kuram tiek atdots vislielākais gods.

LIELAJĀ PIEKTDIENĀ jāievēro stingrais gavēnis!

       Atļauta tikai viena ēdienreize līdz sātam, izslēdzot gaļas un piena produktus. Veciem, maziem un slimiem piena produkti atļauti. Nedrīkst piedalīties skaļos pasākumos, tusiņos, ballītēs, klausīties skaļu mūziku, skatīties filmas, izklaides programmas un izklaidēties.

LIELĀ SESTDIENA

       Šajā dienā Baznīca pulcējas pie Kristus kapa, lai kopā ar Sāpju Māti Mariju apraudātu Jēzus nāvi. Tā ir Sāpju Mātes stunda, kurā Marija ir palikusi kā sava Dēla pestīšanas darba turpinātāja, kamēr Pestītāja mirusī Miesa atdusas kapā, bet Dieva Dēla Gars cīnās ar cilvēces mūžseno ienaidnieku Nāvi, lai to uzvarētu Pashas naktī. Mūsu vienotība lūgšanās ar Mariju neļaus Jēzum sajusties vientuļam un neatbalstītam šajā noteicošajā cīņā, kuras dēļ Kristus nāca šajā pasaulē, lai to atpestītu. Arī šajā dienā kristieši ievēro atturību no gaļas ēdieniem un izpriecām līdz Lieldienu Viģīlijas Misei vakarā vai pusnaktī. Tā ir liela klusuma diena, kurā ticīgie lūgšanās pie Kristus kapa stiprina savu ticību Augšāmcelšanās brīnišķīgajam noslēpumam, kurā mēs ņemam dalību, nomirdami līdz ar Jēzu grēkam, lai kopā ar Viņu augšāmceltos jaunajai mūžīgajai dzīvei.

Uzmanību!!!

          Tagad ir iespēja sekot mūsu draudzes dievkalpojumu tiešraidēm Facebook vietnē. Sekojiet ierakstiem tur izvietotajā mūsu draudzes mājaslapā "Lielvārdes sv. Krusta Paaugstināšanas Romas katoļu baznīca". Ir izveidota arī mūsu draudzes lūgšanu atbalsta grupa "Lielvārdes draugi", kurā var pierakstīties tie, kuriem interesē saņemt kādus paziņojumus par mūsu draudzes dievkalpojumu tiešraižu laikiem un datumiem.

          Aicinu visus izmantot šo vienreizējo iespēju turpināt lūgties ar mums attālināti un paziņot par to arī citiem draudzes locekļiem vai draugiem. Jūsu mīļotais dievnams ļoti skumst pēc saviem dievlūdzējiem un gaida jūs visus ātrāk atpakaļ, tiklīdz pāries jūsu pārbaudījumu un ciešanu laiks, kas neļauj jums piedalīties mūsu dievkalpojumos klātienē. Lūgsimies vienoti kopā ar Radio Maria vai Latgales radio un Facebook starpniecību! Izmantosim šo tehnikas sasniegumu dāvanu kristiešiem, lai šie virtuālie dievkalpojumi ienāktu jūsu mājokļos, kuri tādā veidā atkal kļūtu par "mājas baznīcu", kā tas bija pirmajos kristietības gadsimtos.

           Novēlu jums visiem, mani mīļie, pārvarēt visas bailes no vīrusa briesmām un "nevarēšanas un aizņemtības" aizbildinājumiem, lai jūs nāktu uz savu draudzes dievnamu lūgties kā priecīgi Dieva bērni. Dievs jūs mīl!!! Turaties un sirsnīgi lūdzaties - lūgšana ir stiprs antivīruss pret ikvienu grēka vīrusu, arī pret šo koronavīrusu!

Jūsu draudzes gans pr. Andris Solims